Turīnas līķauts

Tas ir viltojums (cilvēku iekrāsots, piededzināts u.tml.)

Tas ir Jēzus Kristus pēcnāves auts.

Citas versijas: kāda Jēzus laikabiedra auts. Kāda histēriska Jēzus sekotāja rituālas pašnāvības liecinieks u.tml.

Divas pirmās versijas.

  1. Viltojums. Tāpēc, ka līķauts atrasts (dokumentāli) tikai I353. gadā. Pat Baznīca sākumā to uzskatīja par viltojumu un 1390 – tajā gadā aizliedza izstādīt. Trūkst jebkādu datu par periodu no 30. gada līdz 1353.gadam.
  2. Dokumentāli dati ir. 1203.g. Konstantinopolē krustneši redzējuši Kristus līķautu ar attēlu. Vēsturnieks Vilsons: No 1204. – 1312. gadam līķauts glabājies Templiešu ordenī. Tā sauktais „mandilions” – salocīts audums ar Kristus attēlu fiksēts dažādos Viduslaiku dokumentos. Šo mandilionu Tadejs, Kristus māceklis, 40- tajā gadā esot aizvedis uz Edesu (Urfa Turcijā). Tur paslēpts, audums atrasts 524.g. pēc plūdiem. 944.g. pārvests uz Konstantinopoli. Tur bijis zināms līdz 1204, gadam, tad pēdas pazūd.
  1. Tas ir viltojums. Ar spēcīgu argumentu: tas nevar būt, tāpēc ka tas nevar būt nekad.
  2. Pirmoreiz fotografēja 1889. gadā. Patanatomu slēdziens: Tipiska krustā sisto pēcnāves poza – augšstilbu muskuļu tonuss, īpašs īkšķa saliekums, paplašināts krūšu kurvis karāšanās pie krusta dēļ, asins strūkliņu virziens, to virzienu maiņa konvulsiju dēļ, daudz sīku rētiņu no pletnes metāla uzgaļa, nelieli uztūkumi uz sejas – sitienu pēdas.
  1. Tas ir viltojums, tāpēc ka ir un paliek viltojums.
  2. Otrreizēja fotografēšana notiek 1931. gadā. Patanatomu slēdziens vienbalsīgs – reāla līķa nospiedums. Naglas dzītas ne plaukstās, kā to zīmēja Viduslaiku svētbildēs, bet starp augšdelma kauliem. Plaukstu aponeiroze ķermeņa svaru neiztur. (ķirurgs P. Barbē eksperimentē, karinot cietumnieku līķus uz naglām – plaukstas ķermeņa svaru neiztur). To zināja romiešu eksekutori – arheoloģiskie atradumi Romas impērijas teritorijā to pierādīja.

Komisija I978. – 1981.gadam- trīsdesmit ASV zinātnieki un tehniķi ar jaunāko elektronisko aparatūru. Konstatē: audums – linu, ar kokvilnas piejaukumu (sens, Eiropā kokvilnu sāk vērpt vēlu. Vērpts ar rokas vārpstiņu (Eiropā vērpj ar ratiņu sākot no 12. gs). Ziedputekšņu pēdas – 49 augi. 16 – Eiropas augi. 13 – no sāls tuksnešiem (pie Nāves jūras?) Uz audekla ir asins pēdas – bilirubīns, hemoglobīns. Tās ir cilvēka, precīzāk – primātu grupas asinis.

  1. Vienalga – viltojums. Ziedputekšņu maz. Nav pilnas pārliecības par to piederību Tuvo Austrumu reģionam. Tie varēja nokļūt nejauši  krustnešu atnesti.  Olbaltumvielas (asinis) uz audekla nokļuvušas ar temperas tipa krāsām, kuras lietojis mākslinieks. Viņš varēja arī izmantot reālas asinis iekrāsošanai. Pēc līķa apmazgāšanas asinis nevarēja saglabāties tādā daudzumā, lai iekrāsotu audumu. Bez tam atrastas nelielas krāsvielu pēdas – dzelzs oksīds un cinobrs.
  2. Krāsu pēdu tik maz, ka ar tām nevar pamatot attēla rašanos. Attēls radies, audumam mainot krāsu dehidratācijas procesā. Krāsas pēdas varēja palikt no kopēšanas – attēls kopēts 60 reizes.
  1. Viltojums gan. Jo asinis nevarēja notecēt caur matiem uz pieres – vajadzēja sarecēt.
  2. Asins strūkliņu gultnes liecina par galvas svaidīšanos – tas arī aizkavēja asins sarecēšanu. Ērkšķu vainags – mitra – cepurītes formā, kā Tuvajos Austrumos, nevis vainadziņa formā, kā Viduslaiku Eiropā.
  1. Bizīti nevar noteikt. Tas, ko uzskata par bizīti var būt auduma defekts – te atspole mainījusi kustības virzienu.
  2. Ir gari mati, bizīte, bārda, ūsas – ārējais izskats līdzīgs 1.gs. ebrejiem. Bizīte nekur nav redzama Viduslaiku svētbildēs. Līķis kails. Viduslaiku viltotājs būtu gleznojis ar gurnu apsēju.
  1. Ebreji nelika uz acīm monētas.
  2. Nelika grieķi un romieši, dažreiz ebreji lika. Turīnas līķautā redzamās monētas ir no mūsu ēras 30-tā gada. Viena monēta ar drukas kļūdu: TIBERIOU KAICAROC vietā rakstīts TIBERIOU CAICAROC. Tādu monētu nevarēja zināt viltotājs, jo nezināja pat 20-tā gadsimta numismāti. Tikai pēc Turīnas līķauta fotografēšanas numismātu kolekcijās tika atpazītas četras tādas monētas.
  1. Ebrejiem līķauts sastāvēja no divām daļām – sviedru auta galvai un auta ķermenim.
  2. Tas tiesa. Bet krustā sišana ir ebrejiem netradicionāls soda veids – parasti ebreji nomētāja akmeņiem. Netradicionālais soda veids varēja izsaukt netradicionālu apbedīšanas veidu (Golemaprāt – pavisam vājš arguments. Skat. Jāņa ēv. 20:7 „Un tas sviedru auts, kas ap viņa galvu bija, nebija likts pie tiem linu autiem, bet savrup citā malā satīts.”).
  1. Nav saprotams nekāds mehānisms, kā dabīgā ceļā varēja rasties šāds nospiedums. Tas var būt tikai krāsojums, piededzinājums, novilkums no bareljefa u.tml.
  2. Visus paņēmienus mākslīgi panākt līdzīgu nospiedumu skeptiķi jau ir izmēģinājuši – bez labiem rezultātiem. Attēls varēja rasties balzamējamām zālēm (mirres un aloes – simts mārciņas – Jāņa ēv. 19:39) reaģējot ar agonijā izdalīto sviedru amonjaku. Daļēji to ir izdevies panākt eksperimentos, tikai attēls daudz neskaidrāks.
  1. Viduslaikos bijis kāds mākslinieks, kas pārzinājis tehnoloģijas, ar ko to var izdarīt.
  2. Tādā gadījumā šis ir vienīgais tā mākslinieka darbs. Kāpēc nav zināms viņa vārds un citi darbi?. Uz līķauta ir negatīvs ( fotogrāfijas nozīmē) – līķautu fotografējot nedabū nevis negatīvu, kā fotogrāfijā, bet uzreiz dabū pozitīvu. Vai ģeniālais Viduslaiku viltotājs būtu arī paredzējis fotogrāfijas tehnikas attīstību?

Trešais pieņēmums. Kāds fanātiķis licis sevi sist krustā un apbedīt pēc Kristus parauga. „Pasaule ir liela, visādi var gadīties”- tautas pasakā teic zemnieciņš kungam.Bet nav nevienas vēsturiskas liecības par tāda fanātiķa dzīvi. Un arī tādā gadījumā nav saprotams, kā varēja rasties nospiedums. Vai ir vēl kādas hipotēzes?

Advertisements
Published in: on marts 26, 2009 at 4:32 priekšpusdienā  Atstāt komentāru  

The URI to TrackBack this entry is: https://golems.wordpress.com/2009/03/26/turinas-likauts/trackback/

RSS feed for comments on this post.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: