5. IZGĀZTUVE

Konspekts no izgāztuvē atrastām grāmatām.

Šamanis paliek uz zemes, gars aiziet debesīs. Mans draugs šaitans, izrādās – divi.
Runā ar viņu kā gars ar garu, logā kā Logosā skatoties.

Posthumanoīdu populācija – antropoīdi. Snaudoša apziņa, nesaprotamas funkcijas, neobligātas attiecības, bezmēra blefošana. Sākās ar Konfūcija antropoīda funkciju meklēšanu, atrada funkcionāru. Funkcionārs piepilda mājas lapas ar mēstulēm.

Šaitanu sapnis – VisZemes republika. Automātiskā tualete – iekšā tiec, ārā ne. Tumšs, strāva atslēgta visos virzienos. Nav pat aplenktas pilsētas izvēles – rādīt vai nerādīt pliku dibenu (Kolā Brinjons) pilsētas aplencējiem.

Ātrākās dzemdības – neofits piedzimis, runā bez jēgas, nav vēl ne dienu vecs.
Uzrāvis kvantitāti pār kvalitāti, raksta bez stājas. Iekšējais cilvēks var nepazīt ārējo, kad ārējais spalvu met.

Mans draugs šaitans saēdies sēnes – fotopsiju atsevišķs gadījums – fosfēni – gaismas punkti, svītras, apļi, ragi un nagi. Kas neviena cilvēka prātā nav nācis, tas nācis senajā alu glezniecībā (stacijas tunelī).

Diplomātiskais protokols, reklāmas dialogs,
surogāts denotāts, plastmasas erekcija.
Kad šaitani Igauniju grib atslēgt, viņi to slīcina mēstulēs.

Horhe Luis Borhes’a „Dzīvnieku klasifikācija.’’ Dzīvnieki iedalās:
a) Imperātoram piederošie; b) balzamētie; c) pieradinātie; d) jauni sivēni; e) sirēnas; f) pasaku dzīvnieki; g) klaiņojošie; h) trakie; i) neskaitāmie; j) zīmētie; g) pārējie.

Heterotopija, jūs teiksiet. Sagrauj valodu; likvidē gramatiku; šaitanu spēle – sajaukt kubikus – „Pingvīnu sala” pārvēršas „Farizeju oāzē.”
Ko viņi tik smagi velk? Globalizācijas Trojas zirgu – bezvadu internetu.

Antropos – Homo sapiens – domājoša niedrīte – domājoša aita – vēstures šausmas. Klonētie ilgi nedzīvo, šaitani gan.

Laiks, telpa un skaitlis – kronšteini, kuriem piekārti zinātnieki. Kronšteini –  debesīs, notikumi – uz zemes. Šaitans karājas matā,  zinātnieks – metodē.

Šaitani divi (skat. sākumu),100 miljardi vienšūņu vienā.
Matemātika – no debesīm.
Valoda – uz debesīm.
Trešā (kultūras) pasaule. Nejauc ar Trešo Reihu.

Sensoru sajūtas, fiksētas protokolā – zinātnes metode. Protonu emisija. Miljardu protonu vidējā aritmētiskā temperatūra šaitana atskaitē.
Tehnoloģiju pagarināti locekļi, uzticamības vakuums. Drošticamas zināšanas, vientieša sapnis.
Šaitans no augšas uzzīmē Zemes karti.

Mans daraugs šamanis šaitans, apziņa bezapziņa, viņi ir divi.
Viens aiziet debesīs, otrs paliek uz zemes.
Debesīs okšķerus necieš, kad nogrūdīs zemē, kas ir un kas nav, pastāstīs.

Kas ir, tas ir, un kas nav, tas nav. Tautoloģija, paradoksa karikatūra.
„Bez parodoksa nav patiesības.”Bet parodokss bez patiesības ir?
Mēs radām versijas, pareizās versijas piepildās.
Neapgāžami,- Tomsona teorēma.

Published in: on Maijs 19, 2012 at 2:18 pēcpusdienā  Komentēt  

e – VĀRTI

„Tur ārā” snauž senie demoni, sapņo par šamaņu bungām.
Bad gateway šamaņu tuksnesī. Uz bungām šamaņi guļ.

Nerva raustīšana klūst metafora. Nē, divu nervu.
Sniega auto neatbilst auto ne sniegam. Sniega motocikls atbilst?

Jēdziens ir metafora bez lidojuma, valodas kapsēta.
Metafora ir šamaņa bungas, tuksnesī ceļas pretvējš.
Garīga miršana pārtērē benzīnu.
Ķertajiem ceļš pret kalnu, pret vēju ir vieglākais ceļš.

Demonus nevar redzēt, redzēt var viņu darbus. Viņi uzspridzina kategoriju režģus, rada metaforas, valodas bandīti.
Tekstus viņi pārvērš simbolos, simbolus – lidojošajos paklājos. Sēsi simbolu, pļausi paklāju, šamani, vanagu, demonu, kā jms tīk. Bailīgajiem no džina –  bad gatewey, vai ceļamkrāns naktī vai „ноч. улица. фонарь. aптека”, vai kā jums tīk.

Atmiņas par tagadni. Ar prioritāti ne Dēnikens (atmiņas par nākotni), bet Bergsons (Anrī).Tad bija tā, tagad ir tā, punkts.

Punkts ir matemātiska realitāte, psiholoģiska realitāte – agape. Realitātes ilūzija, esamības neesamība. Filma no vakardienas, kuru skatāmies rītdien.

Sudzuki dzen, kurš zin vēl labāku? Šis nav tavs tēls – tikai hologramma no tava tēla. Zaudēto laiku meklējot Bergsoniānisms (ja nebija, tad nu ir) pāradresē laiku.
Iespējamajā (virtuālajā) viss iespējams – Zaudēto tagadni meklējot.

Fotogrāfijas, bijušās tagadnes konservi. Mūžīgie sešpadsmit, Dorians Grejs pateiks vairāk. Negulēto nakšu ēnas krīt uz nākotnes acīm, padarot tās noslēpumainas un aukstas.

Metaforika un simbolika, Jēkaba kāpnes (uz kurieni, jautājumzīmi nevajag).
(1. Korintiešiem 13:13). Kuriene tur, kur kuras plītis, krāsnis, lapas vai džins. Mīlestība uz krāsni tā lielākā.

Uz gaismas konusa robežas nākotne ir pirms pagātnes, visas krāsnis kurras, neinformētie saka – elle, pārējie – paradīze.
Šamaņiem silti. Pagaidām kuriene – klusums. Šamaņi guļ uz bungām, lūdz mazliet pagaidīt.

Published in: on Aprīlis 9, 2012 at 4:26 pēcpusdienā  Komentēt  

Nosperts

Konspekts no izgāztuvē atrastām grāmatām.

Homo eloquens – runājošais cilvēks.
Valoda no vārdiem (lingvistika). Vai vārdi no domāšanas (Čomskis).
„Vārds izteiktais meli ir.”- Tjučevs. Tātad no domāšanas?
Tukšais ekrāns piepildās figūrām – kustas kā dzīvas. Maija („Majas auts”).

Lielā Maija  un personīgā Maija. Platona „Ala’’- dejo ēnas uz sienām.
Cilvēks zaudējis ēnu? Nē – apgaismojums no citas puses.

Realitātes pārliecinošā ilūzija. Bezkoordinātu pasaulē – koordinātes orientācijai.
Skan gandrīz kā Orients (Austrumi). Runājošajai pasaulei pret spalvu.

Partenons, Afrodīte, Izīda kā serviss. Viss pārdošanai. Sākās ar Renesansi – sakrālā profanizācija. „Jauno ģēniju savienība” klusē, solījums bija.
Sēra smaka nenāk no Drakona mutes, tā nāk no ikdienības. .

Logoss, Austrumos – Dao. Vispārējs pamats, kārtība.
Logoss kā vēstures mērs (metron). Cilvēks kā „vēstures šausmas.”

1865.gadā Parīzes lingvistiskā biedrība savos statūtos aizliedz izskatīt jebkurus jautājumus par valodas izcelšanos. Nepieklājīgi „pieklājīgā sabiedrībā,” ziniet. Jāmeklē sava, deviant.

Smiekli un raudas – pirmvaloda bez vārdiem? Raksti atnesa Homēru, internets Homēru noslīcinās.

Domāt nozīmē – „redzēt galvā”?
„Skudriņas” skrien „pa muguru” – no mūzikas, sievietes, atklājuma. Pa muguru, nevis galvā. Varbūt pirmais atklājums mūžā. Neblenz kā kaza uz afišu – skudriņas galvā neskrien.

„Amslen” – amerikāņu kurlmēmo valoda, nepārsniedz zīmju (semiotika) slieksni.
Dzīvnieki zīmes saprot, skaņas artikulēt nespēj. Cilvēki artikulēt spēj, zīmes atburtot nemāk.

„Universāls priekšmetu kods” – krāta tiek datu banka „no divi līdz pieci (gadi).”
Daļa tiek nosaukta vārdos, pārējā veido gudrību – bezapziņa.

Glossolālijas – „runāšana valodās” – bezjēdzīgas, bet ne bezformīgas skaņas.
Jēgas ieliek cilvēki, teikuma formu saprot augi. Austrālijas aborigēni nezin vairs rituāla jēgu, atceras „mītiskas būtnes”, kas iedibināja rituālu.

Glossolālijas – vārdošana – nesaprotami kvazi vārdi. Divi zābaki – zābaki. Viens zābaks – simbols. Neparastajā – viss vārdošanas spēks. Nav valodas, izņemot simbolu valodu. Viens zābaks – simbols, divi zābaki – ikdiena.

Eholālijas. Atkārtošana, kopēšana, konspektēšana, tulkošana.
Viņi bija pirmie, zvēru cietajās ādās. Tie, kas izgudro cirvi, riteni, tukšumu, uguni. Vienkāršais nav primitīvs. Primitīvs pats sevi domā gudru.

Skaņa un viņas nozīme. Rūkšana, svilpšana, šņākšana, klakšķēšana.
Skaņu vārdi nav valodā nejauši. Pamata valodās denotāts (priekšmets; skaņa) atbilst zīmei (vārdam, leksēmai). Izvirtušajās valodās ne.
Mīts un valoda. Valoda un mīts. Mytos – teiksma, nostāsts. Kosmoģenēze, antropoģenēze. Mītījās, mītījās kamēr iemītījās maldos un izdomās. „Tā nesakiet, jāsaka „kopojās.” – „Nu es jau saku: kopojās, kopojās, kamēr sāk pi*ties.”

„Nav lietuvietis, nav problēma”? Nav nosaukuma – nav lietas. Argo valstībai – sava valoda – nepiederošiem – nazītis ribās. Svilpiens arī ir valoda, savējos sauc.

Jo tuvāk nozīme skanējumam, jo tālāk no kultūras tautām. „Kults’’ – kāda izkopta prakse. „Ur”- pilsēta senajās Divupes valodās. Kultūra sākas pilsētās. Kas teica – Gars?

Vārda informācija ir apgriezti proporcionāla tā varbūtībai. „Nedzer no akas, no kuras dzēris netīrais pūlis.”- Nīče. Noslāpsi badā, būs labāk.

Nav valodā vārdu, ir kontekstu masīvs. Izžuvušas ir gara aristokrātijas upes, saprašanās nav iespējama – līdz nākamiem plūdiem.

Published in: on Marts 27, 2012 at 8:47 priekšpusdienā  Komentēt  

EVO – REVO

Šis būs konspekts no bioloģijas zinātņu doktora, profesora Brūsa H. Liptona (Bruce H.Lipton,Ph.D) grāmatas „Ticības bioloģija”(THE BI0LOGY OF BELIF).

Parasti nekonspektēju svaigi ceptas grāmatas.
Bet šī nav grāmata, šī ir revolūcija. Gēni ir gāzti.
Ja ir grūti izskaidrot, ko nozīmē „Evo – Devo” (evolutionary developmental biology), tad virsrakstā minētais „Evo – Revo”, atvainojos, vispār nav tulkojums.

Iedzimtības faktori – gēni.
Citēju:„Savā 1859.g. sarakstītajā grāmatā „Sugu izcelšanās” Darvins sacīja, ka vecāki nodod bērniem individualās īpašības. Viņš apgalvoja, ka cilvēku dzīves īpatnības nosaka „iedzimtības faktori,” kas no vecākiem tiek nodoti bērniem…
Šis priekšstats mudināja zinātniekus neprātīgi secēt dzīvību…
Pētījumi beidzās 1953.g., kad Votsons un Kriks aprakstīja DNS dubultspirāli…laikrakstu lappuses pildījās uzrakstiem – „Dzīvības noslēpums atklāts.”
Biologi, tāpat kā virsraksti, metās gēnu vilcienā.”(Citāta beigas.)

Vai nu vilcienā, vai Annas Kareņinas vārdā nosauktās dzeļzceļa stacijas bufetē, bet kaut kur dzīvības noslēpums joprojām tiek atklāts.

Gēnu pārākums.
Pieņēmumu, ka visu nosaka gēni sauc „gēnu pārākums.”
Tāds ieskats ģenētikā valdīja simts gadus.
Taču arī jau pirms simts gadiem klasiskie ģenētiķi izņēma šūnu kodolus, un šūnas bez DNS dzīvoja mēnešiem, kustējās, barojās un pat dalījās līdz blastulas 40 – tajai reizei.
Tātad nav nekāds gēnu pārākums, DNS nav šūnas smadzenes. Zinātnieku modrās acis būs bijušas plaši aizdarītas.

Olbaltumvielas – kustības avots.
Olbaltumos ir (+) aminoskābes; un ir (-) aminoskābes.
Aminoskābju elektriskie lādiņi izliec molēkulas – tie var mainīties 1 000 reiz sekundē.
Ar olbaltumu kustības enerģiju šūnas elpo, gremo un kustas.
To var kontrolēt, mainot lādiņu sadalījumu, ievadot ķīm.grupas, jonus, radio viļņus.
Dzīvības kustības nekontrolē DNS, kā māca „gēnu pārākums,” kustības kontrolē vide.

Sazobe.
Trīsdimensiju forma ļauj olbaltumu molēkulai sadarboties ar citām. Kad viena molēkula pagriežas, tā pagriež citas. Ja kāds posms negrib griezties, to pagriež šaperoni – specifiski, tam domāti olbaltumi.
Olbaltumvielas, kas sadarbojas, veido signālceļus – elpošanas, gremošanas, kustību.
Olbalumvielu kustības ir atkarīgas no elektromagnētisma, nevis no DNS.
DNS atjauno „nodilušos”olbaltumus, nevis kontrolē signālceļu kustības.

DNS – olbaltumu melnraksts.
1910.g. zem mikroskopa atklāja hromosomas – tur glabājas pārmantojamā informācija.
Hromosomas sastāv no 1) olbaltumiem un 2) DNS.
1944.g.konstatē – pārmantojamo informāciju glabā tieši DNS.
1953.g. Kriks/ Votsons DNS sadala gēnos, atklāj dubultspirāles uzbūvi.
Šūna bez DNS dzīvo, bez membrānas (apvalka) nedzīvo.
DNS ir olbaltumvielu melnraksts, kuru tīrrakstā pārraksta vide.

Kontrolē.
Ir divi kontroles mehānismi:
1)Epiģenētiskie – kodola olbaltumi;
2) Šūnu membrānas (apvalka) receptori.

Epiģenētika.
Hromosomā DNS ieskauj olbaltumu „piedurkne.”. Kad DNS apklāta, gēni ir neaktīvi – informāciju nevar nolasīt.
Vides signāls liek olbaltumam atdalīties no DNS, kad gēns kļūst nenosegts, viņš kļūst aktīvs.

Gēni nav liktenis, gēni nav precīzi iestatīti.
DNS darbību regulē ietinošie olbaltumi.
Olbaltumus regulē vides signāli caur membrānas receptoriem.
Viens gēns var dot līdz 2 000 dažādu olbaltumu variantu.
Gēns kļūst aktīvs tikai tad, kad to atkailina ietinošā olbaltumviela.
Ietinošos olbaltumus kontrolē vide.

Membrānas „antēnas.’’
Vides signālus uztver membrānas receptori – tie ir specifiski olbaltumi, vērsti no šūnas uz āru un arī uz iekšu, citoplazmā.
Ja vides signāls rezonē ar receptora proteīnu, mainās proteīna elektriskais lādiņš.
Regulācija notiek ar biostrāvu maiņu. Ir daudz specifiski noskaņotu šūnas membranas receptoru. Domāšana (elektromagn. lauks) viņus var pārskaņot – pārprogrammēti, tie rezonēs ar citiem vides signāliem.
Šūnu membrānu programmēšana, piemeram, Quē formula: „Man katru dienu klājas arvien labāk un labāk.’’

Ko uztver šūna?
Priekšstats, ka šūnu var mainīt tikai ķīmiskas molēkulas, ir novecojis.
Šūna uztver arī gaismas, skaņas un radiofrekvences.
Bioloģisko uzvedību iespējams kontrolēt ar domu spēku (placebo; nocebo).
Uztvertie signāli tālāk tiek nodoti efektoru proteīniem.
Ja signāla gala mērķis ir hromosomu proteīns, tad signāls ietekmē DNS aktivitāti.
Pretēji pieņemtajam – gēni nekontrolē savu darbu, viņus kontrolē membrānas efektorproteīni.

Zaudējis prāta spējas?
Pie līdzīga uzskata Darvins bij nonācis dzīves pēdējos gados. Citēju:
„Īsi pirms dzīves beigām Darvins pieļāva, ka viņa evolūcijas teorija ir sabotējusi vides lomu. 1867. gadā rakstītajā vēstulē Moricam Vāgneram viņš sacīja:
„Es uzskatu, ka lielākā kļūda, ko esmu pieļāvis, ir bijusi tā, ka nepiešķīru pienācīgo lomu tiešai vides ietekmei, t.i.,uzturam, klimatam utt, neatkarīgi no dabiskās atlases.”
Diemžēl, Darvina sekotāji uzskatīja, ka atgriešanās pie Lamarka domu gājiena liecina, ka Darvins noveco un zaudē prāta spējas.”(Citāta beigas.)

Lamarks. (Jean – Baptiste Pierre Antoine Lamarck 1744.- 1829.)
Jau 50 gadus pirms Darvina Lamarkam bij evolūcijas mācība.
Darvinists Mairs:
„Man šķiet, ka būtu daudz lielāks pamatojums pasludināt Lamarku par evolūcijas teorijas dibinātāju.’’
Lamarks mācīja par kooperatīvu mijiedarbību starp organismiem un vidi.
Viņš uzskatīja, ka organismi nodod pēcnācējiem iegūtos pielāgojumus. Tik vienkārši nav, bet Lamarka hipotēze pilnībā atbilst mūsdienu izpratnei, kā imūnsistēma pielāgojas videi.

Darvins. (1809. – 1882.)
Citēju: „ Kad Darvins nāca ar savu teoriju, mēs „ērti” aizmirsām par sadarbību, kas nepieciešama evolūcijai. Viņš pirms 150 gadiem secināja, ka dzīvie organismi pastāvīgi aizņemti ar „cīņu par izdzīvošanu.” Darvins uzskatīja, ka cīņa un vardarbība ir ne tikai dzīvnieku (cilvēka) dabas daļa, bet arī evolucionārās attīstības galvenie dzinējspēki.
Grāmatas „Sugu izcelšanās” pēdējā nodaļā Darvins rakstīja par neizbēgamo „cīņu par izdzīvošanu”, un to, ka evolūciju virza „dabas karš bēgot no bada un nāves.” Apvienojiet to ar Darvina priekšstatu, ka evolūcija ir nejauša, un iegūsiet pasauli, kuru, kā poētiski izteicās Tenisons, „zobi un nagi iekrāsojuši sarkanu.”(Liptona citāta beigas).

Kā darbojas pulkstenis.
Var uzzināt izjaucot. To noteiktā vecumā saprot katrs topošais zinātnieks.
Citēju: „Renē Dekarts (Rene Dscartes, 1596. – 1650.) sadalīja pasauli Zinātnes pasaulē un Gara pasaulē, un pieprasīja Gara pasauli pārbaudīt ar zinātnes metodēm. Gara pasaules spēki šādai analīzei nepakļāvās…
Ja zinātnes un gara dalījumam bija nepieciešams vēl kāds pastiprinājums, tas nāca 1859. gadā, kad tika izveidota Darvina evolūcijas teorija…
Izcilais darvinists Ernsts Mairs rakstīja:
„Ja jautājam, kā radusies šī pilnība, mēs atrodam vienīgi patvaļīgumu, plāna trūkumu, nejaušību un sagadīšanos…”(Mairs, 1976)
Maira neodarvinisms nevis ierāmē mūsu dzīvību ar morāles likumiem, bet gan apliecina džungļu likumus. (Citāta beigas).

Uz priekšu atpakaļ.
Citēju: „Dzīvību radošās kustības kontrolē kvantu fizikas, nevis Ņutona likumi. Katru bioloģisko aspektu dziļi ietekmē „neredzamie elektromagnētiskie spēki.” Kā piemērus šādām enerģijām var minēt mikroviļņus, radio frekvences, redzamās gaismas spektru, ārkārtīgi zemas frekvences, akustiskās frekvences un pat nesen konstatēto skalāro enerģiju.
Tradicionālā medicīna joprojām neaplūko enerģijas informācijas lomu dzīvajās sistēmās, ironiskā kārtā tā ir pieņēmusi skenēšanas tehnoloģijas, kuras nolasa šādus enerģijas laukus…Enerģijas lauki viegli ceļo cauri fiziskajam ķermenim, tāpēc datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse un pozitronu emisijas tomogrāfija spēj neinvazīvi noteikt slimības.
Organismi sazinās ar vidi un apzinās to, novērtējot enerģijas laukus. Iedzimtie joprojām ikdienā izmanto šīs hipersensorās spējas. Austrālijas aborigēni var sajust ūdeni, kas slēpjas dziļi smiltīs. Amazones šamaņi sazinās ar medicīnisko augu enerģijām.
Lai gan medicīna pretosies, laika gaitā tā tiks ar pilnu jaudu ierauta kvantu revolūcijas virpulī.”

Published in: on Marts 21, 2012 at 10:16 priekšpusdienā  Komentēt  

BĪSTAMAIS FREDS HOILS

Bruņots ar zināšanām, un ļoti bīstams.
Ir apstrīdējis Lielā Sprādziena hipotēzi.
Ir palaidis Lielā Sprādziena karikatūru – „Big Bang”(Lielais Blīkšķis), jo sprādzienā rodas haoss, Visums attīstās saskaņoti.

Astronoms, matemātiķis, zvaigžņu ķīmijas pētnieks. Atklājis smago ķīmisko elementu sintēzi uz zvaigznēm.
Aprēķinājis DNS nejaušas rašanās varbūtību, par to komentāros nosaukts par inkvizītoru. Inkvizītori lietoja citādus līdzekļus.

UK karaliene Hoilam piešķīrusi bruņinieka titulu.
Freds Hoils ir miris, bet aprēķini paliek: DNS nejaušas rašanās iespējamība ir:
1 pret 10 pakāpē 40 000. Tādam skaitlim nav nosaukuma.
Hoils ir tik pat bīstams, kā dzīvs.

Īsa biogrāfija.
Angl. Sir Fred Houle (1915. – 2001.). Beidzis Kembridžas universitāti – matemātikas un fizikas fakultāti. Karaliskās Astronomu biedrības prezidents.
Strādājis kopā ar Polu Dīraku (matemātiskais nodrošinājums).
Kopā ar Vikramasinghu strādā pie „Sarkano gigantu”zvaigžņu evolūcijas teorijas.
Teorētiski paredz „kodolu rezonansi” (saskaņošanos) zvaigžņu ķīmijas procesos. Rezonanses vēlāk tiek atrastas  praktiski.
Ateists. Nebaidās ateistiem teikt patiesību – procesi Visumā nenotiek nejauši.
Par to vairāk mīlēts pie Saprātīgās radīšanas hipotēzes (ID) piekritējiem.

Kodolu rezonanses.
Freds Hoils:„Ja jūs gribat zvaigžņu kodolsintēzē  radīt oglekli, jums nāksies piemeklēt tieši tos enerģētiskos līmeņus, kas vajadzīgi šim nolūkam.
Saprātīgs šo faktu izskaidrojums liek domāt, ka kāds kosmisks intelekts ir parūpējies, saskaņojot fizikas, ķīmijas un bioloģijas likumus, un dabā nav nekādu aklu spēku.
Skaitļi, kurus iegūstam sakarā ar rezonansēm, ir tik iespaidīgi, ka nav nekāda iemesla apšaubīt tādu secinājumu.”(grāmata F. Hoils „Galaktika, kodoli, kvazāri.”)

Katram atoma kodolam atbilst noteikts enerģijas līmenis. Šie līmeņi ir absolūti dažādi.
Džordža Grinšteina salīdzinājums – ir jāsaskaņo velosipēdista, auto un vilciena enerģijas. Kad līmeņi rezonē, tad notiek jaunu elementu sintēze.

Uz zvaigznēm tas notiek – rezonanse starp diviem dažādiem atomiem.

Hoils pamanījis, ka turpat notiek otra reakcija, kas pievieno vēl vienu hēlija atomu abiem pirmajiem.
Tas nozīmē – divkārša rezonanse, otrā – ar nobīdi laikā.
Tik mērķtiecīgas lietas, pēc Hoila domām, veic saprātīgs plānotājs, ne akli dabas spēki vai nejaušība. Visums ir saprātīgs, par spīti ateistiem, kuri savus uzskatus tura par saprātīgiem.

Bīstamais antropais princips.
Tiem, kam Freds Hoils šķiet bīstams, arī Antropais princips būs bīstams. Šis ir vienīgais gadījums zinātnes vēsturē, kad filozofiskais Antropais princips ierosinājis konkrētu atklājumu. Bet nebūs vienīgais gadījums, kad par atklājumu Nobeli saņem kāds cits.

Hoila atklājums.
Bez pierādījumiem noraidījis domu, ka smagie elementi radušies Lielajā sprādzienā (kuru Hoils neatzīst), Hoils meklē rašanās vietu uz zvaigznēm. Tā ari ir – ūdeņradis un hēlijs zvaigžņu karstumā savienojas, dodot smagākus elementus, no kuriem mums sevišķi svarīgs ir ogleklis.
Freda Hoila lielākais sasniegums: Viņš izrēķina, ka trīs Hēlija kodoli dod nedaudz lielāku masu, kā viens Oglekļa kodols.
Hoila apziņā nostrādā Antropais princips – ir redzams liels oglekļa daudzums Visumā – organiskajās vielās. Uz tā bāzes attīstās dzīvība. Visums izskatās piemērots dzīvībai. Ogleklim vienkārši jārodas – enerģiju rezonanses procesam ir jāstrādā.
Hoila redzējums piepildījās – rezonanes tika atklātas praksē.

(Antropais princips: Visuma fundamentālālās konstantes – gravitācijas, Planka, gaismas ātrums uc.- ir tā saskaņotas, it kā mūsu Visuma stūrītis būtu paredzēts dzīvībai).

Hoils meklē un kopā ar Viljamu Fauleru atrod „rezonanses’’, kas trīs Hēlija kodolus padara par vienu oglekļa kodolu.

Par „rezonansēm’’divi no trim – Faulers un Vikramasangs saņem Nobeļa prēmiju, Freds Hoils, idejas autors – nesaņem.

Faulers autobiogrāfijā;
„1946. gadā kodolsintēzes jēdziens tika izveidots kopā ar Hoilu.”
Nobeļa prēmija kopā netika saņemta. Tāda ir maksa par Lielā sprādziena neatzīšanu, ko pats Romas Pāvests ir atzinis.

Tā nemaz negribēja.
1950 – tajos gados jauns zinātnieks Freds Hoils vada zinātnei veltītas radiopārraides BBC. Hoils neatzīst Lielo Sprādzienu un, runas karstumā, nosauc to par „Lielo Blīkšķi” (Big Bang).
Nelīdz vēlāka taisnošanās, ka neko nicinošu nebija domājis. Cits visu mūžu runā, un neko nepasaka, bet  Hoila Big Bang ir kļuvis par Lielā Sprādziena sinonīmu forever.

Līdzīgs ir Boeninga gadījums. Kādā radiolekcijā 1982. g. Hoils spontāni izmet, ka dzīvības nejauša rašanās no nedzīvās matērijas būtu salīzināma ar to, ka  taifūna virpulis detaļu laukumā saliktu Boeing – 747 no šīm detaļām.
Nelīdz vēlāka taisnošanās, neveiklais Boeing piemērs pavada Hoila vārdu vēl šodien.

Līdzīgi pārpratumi Hoilam  ar ateistiem un evolūcijas teorijām.
Hoilu, ateistu, citi ateisti tiecas pieskaitīt Saprātīgās Radīšanas piekritējiem.
Bet evolūcijas atzinējs Hoils nevar atzīt neodarvinismu – it kā vienīgo Evolūcijas teoriju:
Hoils uzskata, ka pēc Darvina „Sugu izcelšanās”, zinātnē radusies nihiliska attieksme pret dabu un pasauli, bet zinātnieki apkaro reliģiju tā vietā, lai meklētu patiesību.
(Evolution from space, 1981; Why Neo–Darwinism Does Not Work, 1982).

Maz zināmā pēdējā Hoila grāmata „Evolūcijas matemātika ”(Mathematics of Evolution), spriežot pēc atsauksmēm, ir labākā dāvana radīšanas piekritējiem no ateista.
Lielākā daļa grāmatas veltīta precīziem aprēķiniem, pret kuriem neviens neko nespēj iebilst.Tie liek apšaubīt visus galvenos neodarvinisma postulātus.
Darvinisti grāmatu ignorē. Plašai sabiedrībai grāmatas līmenis par grūtu.
Kritizētas tiek Hoila bioloģijas zināšanas, nekādas konkrētas kļūdas gan uzrādītas netiek. Hoila „kļūdas” ir bioloģijas filozofiskajā daļā, tāpēc kritika apmēram šāda: „Hoila reputācijai būtu bijis labāk, ja viņš to grāmatu nebūtu uzrakstījis,”
Darvinistiem būtu bijis daudz labāk, pārējiem – grūti teikt.

Mēs dzīvojam mākonī.
Par Lielā sprādziena teoriju Hoils teicis: „Mēs dzīvojam mākonī.”
Ar mākoni Hoils bij domājis Relikto starojumu, kas, pēc viņa domām, ir zvaigžņu gaismas izkliede Visuma putekļos.
Viņam bij sava „Stacionārā Visuma teorija.” Romas Pāvests ir atzinis Lielo Sprādzienu. Kurās debesīs smiesies vislabāk, pagaidām nevar zināt.

Svešais.
Freds Hoils būs pie „pareizās” zinātnes svešais forever:
– par DNS nejaušas rašanās varbūtību aprēķiniem;
– par Boeingu, kuru no detaļām salicis taifūns;
– par kosmiskas inteliģences klātbūtni smago elementu sintēzes procesos;
– par patstāvību spriedumos, neraugoties uz rutīnas spiedienu;
Pie pareizās zinātnes – svešais forever.
Vien nevar zināt, cik forever būs pareizā zinātne.

Published in: on Marts 4, 2012 at 12:36 pēcpusdienā  Komentēt  

IERAKSTA NESĒJI

Hologrammas ieraksts sastāv no fraktāļiem, katra vienāda lauska satur vienādu bildi.
Cilvēks ir īsta hologramma: 100 triljonoi šūnu (savējo, baktērijas neskaitot).
Katrā šūnā DNS fraktālis – 100 triljonu identisku fraktāļu – visi spējīgi reaģēt uz nesēja domām un emocijām, mainot DNS vijuma formu un elektrisko aktivitāti.

Fraktālis atkārto sevi dažādos mērogos. DNS šūnās – 1:1.
Var būt arī citādi mērogi – fraktāļi var būt ne identiski, bet līdzīgi. Asinsvadu, bronhu un nervu zarojums ir līdzīgs, nav identisks.

„Zināšanas vairosies, un mīlestība ies mazumā..”Dzelzs laikmets.
Tiek meklēti fraktāļi dažādās vidēs. Lingvistiskās valodas fraktāļi ir DNS fraktāļiem ne identiski, bet līdzīgi. „Iesākumā bija Vārds.’’

Nukleotīdu fraktāļi.
DNS nukleotīdu fraktāļi (A;G;T;C) ir tik sarežģīti, ka datorprogramma uzkaras jau pie 10^3 posmu garuma.
Tāpēc tiek skaitīts ar rokām, bīdot rāmīti, kura vienā „solī” ietilpst līdz astoņiem nukleotīdiem (bāzēm).
Rāmīti bīda pa DNS molēkulu. Uzskaita CCG; GGC; TAA – nosaka vienādu bāzu atkārtošanās biežumu.
Sekvenču pētījumi iet intensīvi kopš 1995. gada.
D. Gasfilds:
„Darviniskajām mutācijām miljonu gadu laikā vajadzēja sajaukt bāzes nejaušā kārtībā. Tas nav noticis, ir redzams noteikts atkārtojumu ritms.”

Dubultspirāles fraktāļi.
DNS molēkula ir dubultspirāle. Ja vienā spirāles pusē būs kāda frāze, tad otrā pusē būs šīs frāzes kopija, bieži vien dzejas figūras „palindroms” formā.
„Alus ari ira sula,”- palindroms vienādi lasās no abiem galiem.

Dzejnieks špiko no DNS?
Nevar būt, senāk palindroms bija, DNS nepazina.

DNS špiko no dzejnieka?
Nevar būt, DNS bija, dzejnieku nepazina.

Abi špiko no Kopsaucēja? (Līdzīgi).
Sarežģīta informācija nerodas nejauši, divās dažādās vidēs jo mazāk. (Tieši tā).

Bieži vien komplementārais palindroms ir ar nobīdi – citā DNS vijuma solī.
Palindroms pazīstams visās zīmju sistēmās. Komplementārais palindroms – tikai DNS.
Var būt abu spirāļu palindromu krusteniska simetrija. Var būt otrs palindroms attālināts.

Man viens darbabiedrs reiz teica; „Kas šito taisījis, nav bijis no dumo desmita.”
Es atbildēju: „Nebij tik grūti – mūsējo bij vesels kolektīvs.”

DNS uzbūve nav molekulāra („molekulārā bioloģija”), bet fraktāla (līdzīgi) –
ir atļauts pamanīt katedrāli, ne tikai akmeņus.
Akmeņi izmētāti, izmētātāji pazuduši, laiks salasīt akmeņus. Nākotnes bioloģija ir „fraktālā bioloģija.” (Tieši tā).

Cipfa – Mandelbrota analīze.
Statistikas metode – analizē vārdu vai mūzikas frāžu lietojumu tekstā (līdzīgi).
1994.g. Bostonas zinātnieku grupa šo metodi pielieto DNS analīzei (tieši tā).
Tika konstatēts, ka DNS nekodējošajā daļā (97%) ir struktūras,  lingvistiskajai valodai līdzīgas.
Olbaltumus kodējošajā daļā (3%) šādu struktūru mazāk. Tieši tā.

Korelācija starp „frāzēm” DNS molēkulā nav nejauša – mākslīgi saīsinot apskatāmos DNS posmus, korelācija zūd.
Kompjūtermodelī fraktāļu korelāciju DNS molēkulā agresīvi sagrauj nejaušas mutācijas.
Dabā tomēr fraktālā korelācija pastāv (8 nukleotidu solim redzama 100 000 bāzu fragmentos; 3 nukleotidu solim – 50 000 bāzu fragmentos). (Līdzīgi).
Darviniskās nejaušās mutācijas būtu šo kārtību sajaukušas, kā kompjūtermodelī, (Tieši tā).

Scerbak V.I. „The Cooperative Symetry of the Genetic Code” – koda simetrijas ir ienestas mākslīgi.
To apliecina Maksa Planka institūts Vācijā (Eigena skola) (tieši tāpat). Lielākā daļa informācijas visos dzīvajos organismos ir ierakstīta mākslīgi. Dabīgi varētu būt veidojušies vienīgi olbaltumi.

Gan lingvistiskās valodas, gan DNS valoda ir fraktāļi. (Līdzīgi).
To pirmais pamanīja Džefri 1990 gadā. Viņš konstruēja matemātiskus „spēļu – haotiskos modeļus”, izmantojot bāzes adenīns, guanīns, timīns un citozīns. Palika nepamanīts.

DNS fraktāļi spēlē ievadīti kopš sākumiem.
Cilvēki arī kopš senlaikiem centušies neatpalikt (Tieši tā).

Kaitinošie (iekavās) ir identiskie fraktāļi.
Tādi ir katrā šūnā – 100 triljonu identiskas, fraktālas DNS – mēs esam hologramma.
Šūnas ik pēc dažām dienām iet bojā, rodas jaunas.
Tomēr visās šūnās atkal ir DNS fraktāļi.
Kas koordinē, lai 100 triljonu būve nesabruktu?
Pati DNS? Minhauzens arī pats sevi esot izvilcis aiz matiem.

Homērs (8.gs. pirms m.ē) – sengrieķu kultūras alfa (kas ir omega?)
Pieci fraktāli līmeņi Homēra poēmās:

Visas poēmas simetrija.
Lielo daļu simetrija.
Dziedājumu simetrija.
Sīkāko daļu simetrija.
Monologu spoguļsimetrija.
Jēgas simetrijas. Proporcionālas kā ģeometriskie ornamenti uz tā laika vāzēm.
Vai Homērs to apzināti?

Dantes „Dievišķā komēdija.”
Te nu no viena gala līdz otram ir redzams aprēķins:

Arhitektūra ad triangulum. „Komēdija” – fraktālis – 3, līdzīgi Koha zvaigznītēm.
Liels trīsstūris pamatā sadalās mazākos trīsstūros.
Trīs daļas – Elle, Šķīstītava un Paradīze.
Katrā daļā 33 dziedājumi (Ellei 34, ar ievadu).
Bija jautājums – kāpēc Dievs pieļauj ļaunumu?
Kas būtu triangulum bez viena stūra? Ļaunums kļūst radīšanas līdzstrādnieks.

Deviņi loki. Deviņas pakāpes. Deviņas debesu sfēras.
Trīs triādes eņģeļu činu.
Luciferm trīs pāri spāru, trīs sejas.
Vai Ņutona mehānikā ir tāda kārtība kā Ellē?

Lūsis – meli un viltus. Lauva – lepnums un vardarbība. Vilcene – alkatība un savtīgums.
Ja patīk – lūsis – Florence, Dantes neuzticīgā pilsēta.
Vilcene – savtīgā Romas baznīca.
Lauva – Francijas karalis Filips 4 – tas Skaistais.

Viss rakstīts trīsrindēs, pasists uz trīs. Kā teicis Umberto Eko – no bufetes stūra līdz stūrim var kosmoloģisko konstanti izmērīt.

Luciferam zobos trīs galvenie nelieši – Jūda, Kasijs un Bruts. (Līdzīgi).
Vai kāds tagad zinātu, kas pie visa ir vainīgi, ja nebūtu fraktāļi, Dievišķā Komēdija un internets? (Tieši tā.)

Published in: on Februāris 26, 2012 at 10:47 priekšpusdienā  Komentēt  

FERMĪ

1953. gadā Enriko Fermī, Staņislavs Ulams un Džons Pasts izveido nelineāri saistītu oscilātoru modeli enerģijas pārvietošanās un izkliedes pētīšanai.

Tas ir no atsvariņiem un atsperītēm būvēts režģis, kurā, vienu atsvaru iešūpojot, impulss apstaigā sistēmu, vairākkārt atgriežoties sākuma punktā.

Gaidīts bija, ka impulss izbālēs, dzisīs, vienmērīgi sadaloties pa atsvariņiem. Tā nenotika. Enerģētisko vērtību sadalījums (informācija) nepazuda.

Novēroto realitāti autori nosauc – „modelis domā”.

Šodien tam pievienojas – „impulss ir solitons.”

Kas mums tur daļas? Daļa ir šī:

1)Kad dziedniece bur: „Mans vilciņš rūc, mans vilciņš dūc. Tu manu vilciņu nesmādē, ja nelīdzēs, tad neskādēs.”- tad viņa iesvārsta FUP modeli mūsu šūnās un ilgi nedziestošs impulss – solitons riņķo pa šūnu, iedarbojoties uz vielumaiņu.

2)Vēl mums visiem ir daļa  par valodu. Vārdiem nav tikai vienas nozīmes. Te būs paraugs, kā kompjūters domā:

Datora tulkojumā trīs FUP vīri ir latviskoti tā:

Enriko Fermī, dzimis Itālijā, naturalizējies ASV,- „tēvs ar atombumbu.”

Stanislav Marcin Ulam – ASV, poļu ēbrējs. Tellers – Ulams – kodolieoču dizains.

Un trešais, jūs domājat, būs Pasts? Ne Pasts, ne Dzelzceļš ne Telegrāfs – skaidrā latviešu valodā  rakstīts:

John R. Makaroni – datorzinātnieks.(pasta – angl. – makaroni).

Modelis rakstā tā arī saucas: Fermī – Ulama – Makaroni modelis, rezonējot ar tiem, kuri teiks, ka tāds modelis domāt nevar.

Modeļa autori teikuši – „modelis domā”, un Imants Ziedonis paskaidrojis: „bite dzejā nav bioloģiska būtne, bite var runāt.”

Kā bite var runāt, tā modelis domāt, vārdiem ir vairākas nozīmes.

Vārdu daudznozīmība.

Konspektiņs no Naļimova „Sevi apzinošais Visums.”

Naļimovs konspektējis no Gēdeļa, atsauces neuzrādīšu.

Abi matemātiķi, kā divi pudeles brāļi, mīkstinot krievu teicienu – viens lej, otrs šļakstina:(Citātu sākums):

„Vārds – jēgas lauka kodēts apzīmējums. Aiz katra vārda stāv nozīmju „lauks.”

Vārda daudznozīmība nav viņa nelaime – mākslīgo valodu nelaime ir daudznozīmības trūkums. (Tas ir „makaroni vietā varētu lietot – „nūdeles”? Piedoš‘n, lietoju destruktīvo domāšan’, itkā mīļotā meitene pametusi.).

Cilvēka domāšana ir plašāka par tās deduktīvo formu (Gēdeļa teorēmas secinājums).

Ja valoda nav pretrunīga, viņa ir nepilnīga. Daudznozīmība, dažādas vārda nozīmes ir radīšanas pamats. (Salst rokas. Grieķijā apelsīnus spārda pa ielām.).

Atklājumi nenotiek loģikas līmenī. Traks cilvēks izgudro imagināros skaitļus – atklājas milzīgas iespējas.

Vārdam, atomārajam ir jēga tikai uz veselā, kontinuālā fona – vārdu nozīmes saprotamas tikai plašajā kontekstā.”(Citāta beigas, nekas, es arī gandrīz aizmigu.)

Sadzēries kafiju, palicis traks. Varbūt izdosies kaut ko imagināru uzrakstīt.

Jautājumi, uz kuriem nav atbildes, rada apziņā spēka lauku. Bērniem ir tādi jautājumi, tāpēc tik ātri aug.

Augi uztver cilvēka runu.

Esot tādi cilvēki, kuru klātbūtnē viss labi aug. Redzējis neesmu.

Pats redzēju – mana vecā kaimiņiene sarunājās ar kraukļiem. Sēdēja ceļmalā un sarunājās, kraukļi lidoja pāri un atbildēja. Kad kraukļi sāk atbildēt, vēl jādzīvo divus gadus. Toreiz nezināju, tagad zinu.

ASV botāniķis Lotārs Burbanks ieguvis jaunas šķirnes (ne sugas), ilgi runājoties ar augiem. Pierunājis kaktusu izaugt bez adatām. Izrunājis jaunas kartupeļu, ķiršu, plūmju šķirnes (pasugas).

Var pierunāt ūdeni – viņš maina struktūru. S.V.Zenins ir aizstāvējis disertāciju par vārdu un ūdeni. Mazākā klāstera vienība – ūdens kvants ir ir 57 H2O molēkulas.

Elektriskais Fermī – Ulama – Pasta modelis.

Raksta sākumā minētais modelis bij mehānisks.

Ir iespējams uzbūvēt elektrisku FUP modeli, tad caur vadiem un pretestībām riņķo ilgi nedziestošs elektrisks impulss.

Dabā tā dažreiz gadās garās elektropārvades līnijās. Ir hipotēze, ka lodveida zibens ir savvaļā staigājošs stāvvilnis – solitons.

Eksperimentā iedarbojoties uz FUP elektrisko modeli ar modulētu elektrisku impulsu, impulss, savu modulāciju (informācija) saglabājot, ilgi riņķos modeļa kontūrā.

Biostrāvas arī šūnās veido augstfrekvences Fermī – Ulama – Pasta modeļus.

Ar domu vai vārdu tos iesvārstot, impulss (brizeris) riņķos pa šūnu, aktivizējot vielumaiņu un citus enerģētiskos procesus šūnās (pārbūve, dalīšanās, apoptoze).

Jēga vai struktūra?

Kad ārsts, dziednieks, mācītājs, aģitātors, hipnotizētājs „vārdo.”

Kad huļigāns, reklāmists, televizora ekrāns lamājas.

Kas iedarbojas uz šūnām – vārdu jēga, skaņu vibrācijas vai struktūra (fraktāļi)?

Kad cilvēks runā uz augiem, ir atbildes reakcija. Eksperimentos ir mērīta augu elektriskā aktivitāte. Augi „pazīst” sava saimnieka balsi un „baidās” no pāri darītāja.

Bet neatšķir valodas, kādās tiek runāts – laikam uztver valodas struktūru, ne vārdu jēgu. Struktūras pamati visām valodām līdzīgi.

Kviešu un miežu graudiem ar radiāciju sarāva DNS saites, pēc tam pierunāja ar lūgšanām. Informācijas enerģija arī ir enerģija, „uzpumpēšana” savienoja sarautās saites, graudi sāka dīgt.

Nobeigumā viena dziedniecības seansa apraksts no Bradena grāmatas „Dievišķā matrice” – lieliski izskaidrojams ar solitonu (brizeri) iešūpošanu FUP svārstību elektriskajā šūnu modelī.

Būšu precīzs: dziedniecības seansu Bradens nav redzējis, to redzējis un nofilmējis Bradena karatē treneris Ķīnā, Beidžinā. Bradens redzējis 4 minūšu garo filmu ar trenera paskaidrojumiem:

„Filmētā sieviete bija devusies uz šo klīniku, kurā netiek izmantota tradicionālā medicīna, kā uz pēdējo cerību…

Šajos norādījumos ietilpst jauni ēšanas paradumi, maigas kustību formas, lai ķermenī stimulētu dzīvības spēku (či), un jaunas elpošanas metodes…

Sākoties filmai, bija redzama sieviete, kurai bija audzējs…viņa bija nomodā, viņai nebija doti nomierinošie līdzekļi vai anestēzija.

Trīs praktizētāji …stāvēja viņai aiz muguras…attēls nav samontēts. Filma būs reālajā laikā.

Filma bija īsa, tā ilga mazāk kā četras minūtes. Šai laika sprīdī mēs redzējām to, kas pēc rietumu medicīnas standartiem tiek uzskatīts par brīnumu…

Praktizētāju emocijas bija tādas, it kā sieviete jau būtu izdziedināta…

Viņi atkārtoja savveida mantras vārdus, kas brīvā tulkojumā nozīmē „jau paveikts, jau paveikts”.

Vispirms šķita, ka nekas nenotiek. Pēkšņi audzējs sāka raustīties, te pazuzdams, te parādīdamies, it kā svārstītos starp realitātēm. Dažu sekunžu laikā audzējs izgaisa un pazuda no ekrāna – tas bija prom.” (Citāta beigas).

Koncentrācija asa kā  mīlestības nazis un diametrāli pretēja Sarkanā Kazlēna efektam:

„Tu dabūsi ķēniņa meitu, ja vien tu nedomāsi par Sarkano Kazlēnu.”

Pēc šāda uzstādījuma pamēģini nedomāt par Sarkano Kazlēnu.

„Jau paveikts, jau paveikts…”

Published in: on Februāris 21, 2012 at 11:28 pēcpusdienā  Komentēt  

UNIVERSĀLĀ VALODA

Grieķis meklē grieķieti, deviants – pirmvalodu.
Krievi piedāvā – senslāvu. Latvieši – senbaltu. Visi kopā – indoeiropiešu, Boskopas milzeni ieskaitot.
Paldies, šovinistu, patriotu un puskokā kāpēju kungiem. Ja mēs esam galotne, es meklēju saknes. Deviants nemeklē senvalodu, meklē pirmvalodu.

Noams Čomskis (Avram Noam Chomsky), (kura tēvs arī bijis Čomskis no Florīdas, bet vectēvs  Homskis no Odesas), anarhists, valodnieks un ASV gāzējs izstrādā Transformatīvās gramatikas teoriju:

Transformatīvās gramatikas teorija.
Valodas pamatvienība nav  skaņa (fonēma), ne vārda sakne (morfēma), bet mazākais teikums, kuram ir jēga.
Jo mēs neesam argo, un nebiedējam ļaudis ar svilpieniem (fonēmām).
Neiebilstam ar „pušplēstiem” vārdiem (morfēmām).
Bet mazs bērns viegli iemācas jebkuru valodu – pēc Čomska un $ – tāpēc, ka visām valodām kopēja „universālā gramatika”.
Kāpēc kopīga gramatika – valodas atšķiras?
Atšķiras lingvistiskā gramatika, „universālā gramatika” neatšķiras.

Divas gramatikas.
1)Lingvistiskā – ko skolā māca.
Lingvistiskā  ir pieņēmusi – valoda rodas „no apakšas” – skaņas, morfēmas, vārdi.
Galvenais ir valodas līdzekļi, kas domu būvē.
Tā ir tipiska redukcija – nevis kukainim ir locekļi kā veselā daļas, bet kukainis sastāv no locekļiem, kā automašīna no detaļām.

2)Universālā (Čomska) gramatika, ko skolā nemāca.
.Čomskis ir pieņēmis otrādi – valodu veido domāšana, un tās pamati visiem cilvēkiem vienādi. Valodu nenosaka gramatika, gramatika fiksē domāšanas stāvokļus. Valoda seko domai, ne gramatikai. Ir valoda ārpus gramatikas. To raksturo „universālā gramatika”, kuras likumi nav rakstīti.
Bērns piedzimst ar universālo (domas) gramatiku, lingvistisko gramatiku iemācās.

Čomskis ir revolucionārs, anarhists, kapitālisma grāvējs.
Čomskis kritizē, bet nesagrauj Amēriku. Žēl. Odesā bija labs melnais tirdziņš (utenis), labāks par sagrautas Amērikas drupām.
Čomskis – Homskis tā arī neiepazīs brīnišķo senču folkloras zemi ar uteni – держи кейсу, береги фейсу (sargi naudu un seju) un ципленок жареный, ципленок вареный (ārpus uteņa nav atdzejojams).

Neliels atbalsts.
Čomska universālo gramatiku netieši atbalsta Lekofa „Vispārējā metaforu teorija.”
Vārdi metaforās tiek lietoti neparastās, neikdienišķās nozīmēs. Tā nav valoda, kas nākusi „no apakšas.” Metaforas nenāk no sadzīves, viņas ir „garīgas,” ar „garīgas’’ domājot plauktiņus galvā.
Metaforas var tikai izdomāt.

Klasiskajā valodas teorijā metafora ir valodas daļa, tātad no vārdiem, „no apakšas.”
Lekofa teorijā metafora ir kādas dziļākas būtības – cilvēku domāšanas daļa, tā visiem līdzīga.
Vispārinājumi, kas ir metaforā, (sapņu pīpes, ilgu tramvāji) nav dabā ne valodā, bet domāšanā.
Tas saskan ar Čomska universālo gramatiku, kas arī ir domāšana.

Kas domā, vai smadzenes?
„Kā kuņģs gremo, tā smadzenes domā,”- teicis kāds 19. gs. ķirurgs. Vieglas smiltis.
Ir fizioloģiski pētījumi, ka muskuļa kustība sākas pirms impulsa encefalogrammā. Domāšana notiek citur, smadzenes  pieslēdzas pēc tam.
Kur citur? Garjajevs atbild – DNS – šūnu līmenī.

Genoms domā.
Lūk, Garjajeva argumenti:
Trīsburtu (tripletu) aminoskābju kodēšnas sistēmā viens no trim tripleta burtiem ir nenoteikts – var mainīties (voblēšana).
Vajadzētu rasties nenoteiktām aminoskābēm un kroplīgiem olbaltumiem. Tomēr olbaltumi ir veseli.
Kriks šo problēmu pamanīja sen, pus gadsimtu klasiskā ģenētika netiek ar to galā, tāpēc izliekas neredzam.

Ķīmiskā līmenī – kodons – antikodons problēma joprojām nav atrisināma.
Atbilde ir informācijas līmenī – DNS „izvēlas” pareizos tripletus no vairākiem iespējamiem, genoms „domā.”

Kvazidomāšana.
Garjajevs runā par kvazidomāšanu, kura ir kārtu zemāk par smadzeņu domāšanu.
Vecie sauc Garjajeva pierādījumus par viltus zinātni.
Laba svaru bumba Garjajeva svaru kausā ir matemātiķu atklājums – genoms savā skaitļošanā izmanto nulles funkciju.
Nulle ir tīri intelektuāls sasniegums, vārds „domā” te beidzot ir vietā.

Garjajevs: „Genoms nebalstās tikai uz ķīmisku molēkulu sadarbību, kā to stāsta reducējošais materiālisms. Genomam ir kvazidomāšana.
Tā nav domāšana galvas smadzeņu līmenī, tā ir biokompjūtera domāšana.
Genoms nav ķīmiska sistēma. Tā ir lingvistiski matemātiska struktūra – Radītāja teksti un algoritmi.”

Kā notiek pareizā tripleta izvēle – vecajai ģenētikai joprojām atbildes nav.
Garjajevs saka – elektromagnētiskais skeneris nolasa mRNS informāciju no citiem mRNS tripletiem un „izdomā” rīkoties atbilstoši kontekstam un savai programmai.

Gēni domā kā cilvēki.
Garjajevs gēnu „domāšanu” liek pēdiņās – kvazidomāšana, ne tāda, kā smadzenēs.
Pārsteigts atradu vecajā ģenētikā salīdzinājumus, kas šīs pēdiņas padara liekas.

Salīdzināta tiek lingvistiskā valoda ar gēnu „valodu.”
Abas sistēmas darbojas vienādi – tātad ja lingvistiskā ir valoda, tad gēnu valoda arī ir valoda.

Abām sistēmām nav pierādāms sākums – viņas parādās it kā gatavas.
Lingvistiskajā, jēdzieniem mainoties, vārdi nemainās.
Bioloģiskajā, organismiem pieaugot, genoms nepieaug.
Kāpēc nav redzams pakāpenisks sākums? Vai valoda un genoms nav iedoti gatavi?
Ka viņi ir attīstījušies, zinātniski pierādīt nevar – baktērijai ir tāds pat genoms kā ziloņa šūnai. Vēzim 116 hromosomas, cilvēkam – 46.
Arī neviena dabīgā pusvaloda nav zināma?

Abu valodu salīdzinājums.
1)Lingvistiskā: „Vārds’’ neatbilst domas dziļumam. Doma ir atkarīga no jēdzienu attiecībām un cilvēku izpratnes, ne tikai no vārdiem, kas lietoti.
Bioloģijā: Pazīme neatbilst gēnam. Vienam gēnam var atbilst vairākas pazīmes.

2) Lingv.: Sinonīmija. Vienu jēdzienu izsaka vairāki dažādi vārdi.
Bioloģ.: Sinonīmija. Vienu aminoskābi kodē vairāki  tripleti (pārsātinātība).

3)Lingv.: Homonīmija. Vienam vārdam atbilst vairāki jēdzieni.
Bioloģ.: Vienam gēnam atbilst vairākas pazīmes.

4)Lingv.: Valodas līdzekļi, kas vajadzīgi jēdziena izteikšanai, nav atkarīgi no jēdziena dziļuma (satura).
Bioloģ.: Genoma lielums (hromosomu skaits) nav atkarīgs no organisma lieluma:
Cilvēkam 46 hromosomas
Osim 46
Trusim 44
Pelei 40
Jūrascūciņai 64
Balodim 80
Upesvēzim 116
Cilvēkam 46
Kur paliek evolūcija genoma līmenī?
Lems teiktu – tas pats genoms ir apaudzis ar gaļu. Jūs esat sevi barojuši uz kaušanu.

5)Lingv.: Valodas līdzekļu skaits nepalielinās, pieaugot jēdzienu skaitam.
Bioloģ.: Genoms nepieaug, pieaugot organisma sarežģītībai.

6)Lingv.:Valodas līdzekļi ir noformēti, nenāk klāt būtiski papildinājumi.
Bioloģ.: Genoms nepieaug, pieaugot sugu un pasugu skaitam, genoms ir noformēts.

7)Lingv.: Jēdzienus nerada vārdi, vārdi ir nesaprātīgi.
Jēdzienus rada domāšna.
8)Bioloģijā: Kodonus neizvēlas antikodoni (vārdi). Ķīmiski nevar izvēlēties starp homonīmiem un sinonīmiem. Izvēle ir domāšana.

Skeptic – Ratio teiks – sagadīšanās. Vēl nezināmi matērijas likumi  un ilgs laiks.

Deviants teiks – kaligrāfija kalifātā:

Pie vientuļnieka atnāk viesis, ierauga kaligrāfisku rakstu uz galda un vaicā:
Kas ir šī skaistā rokraksta autors?
Vientuļnieks atbild – atnāc rīt, pastāstīšu.

Viesis atnāk, uz galda vēl skaistāks raksts.
Cienītais, un kas ir šo uzrakstījis?
Vientuļnieks atbild – neviens. Tintes pudele apgāzās, izšļakstījās.
„Kā tā, tinte izšļakstījās”, – viesa vietā milzt sašutums.
„Un kur paliek vēl nezināmi matērijas likumi un ilgs laiks?
Vai mani par nemācītu uzskata cienītais?”

Published in: on Februāris 2, 2012 at 11:00 priekšpusdienā  Komentēt  

INTELEKTA DEFICITS?

Tievajam jāienāk istabā divreiz, lai viņu kāds pamanītu.
Tieši tā rīkojas vīruss – bakteriofāgs.

Vīrusam jX174 „trūkst intelekta’’- viņa DNS nesatur tik daudz gēnu, lai spētu kodēt pats savus olbaltumus.
Nu tad vīruss tos kodē divreiz.
Nebūtu slikti veikalā divreiz iepirkties par vienu un to pašu naudu?
Vīruss to dara tā:

Pirmoreiz kods tiek nolasīts, sākot ar nukleotīdu Nr. 1 un beidzot ar nukleotīdu Nr.21, bet ar to nepietiek.
Tad vīruss atgriežas un lasa otrreiz – sākot ar Nr.8 un beidzot ar 16.
Soļa nobīde ļauj atrast trūkstošo informāciju.
Kā būtu, ja mēs grāmatā izlasītu nodaļu līdz galam, tad atgrieztos un, sākot lasīt no vidus, izlasītu ko jaunu?

Ne cilvēka intelekts.
Vīrusā teksts nav sadalīts vārdos, tā ir nepārtraukta nukleotidu virkne. Otrreiz iekodēt citu tekstu, nemainot burtu vietas – tas ir kods kodā.
Tas ir tas pats, kas Jean – Claude Perez atklātās rezonanses (skat. „Supergēns”),
Tas prasa ne – cilvēcīgu intelektu.

Nolasīt vīrusam prāta pietiek, par pārējiem jāšaubās.

Cilvēka intelekts.
Šaubas par tiem, kuriem šo lasot, neradās jautājumi:
Vīruss pats sevi nolasa, atgriežas, un nolasa vēlreiz. Gaismas jūtīgā morfēma? Ko tas viss nozīmē?

Te ir jautājumi, uz kuriem nereaģē ķīmiskās (olbaltumu) ģenētikas vecā gvarde:
1)Kā notiek nolasīšana?
2)Ko dara „nekodējošais” introns?
3)Kā DNS tiek galā ar to pašu bakteriofāga problēmu –  informācijas deficītu ķermeņa telpiskai uzbūvei (ekranizēts embrijs iet bojā).
4)Kāpēc RNS vispirms tiek sintezēta nenormāli garā ķēdē, pēc tam splaisinga procesā ķēde tiek sagraizīta, un tikai nelieli fragmenti atkal sašūti kopā par mRNS?
5)Kāds spēks liek mRNS pamest kodolu un izspraukties citoplazmā?
5)Dažreiz RNS sintezējas bez DNS matrices, no kurienes info?
Plašākā nozīmē – kā izsaidrot noslepenoto „pirmā ieraksta dubultnieks” (telegonija) faktu? To zin katrs sugas kucēnu audzētājs.
6)Pārsātinātība ar tRNS tripletiem. (Skat.„Deģeneratīvs?”).
Kā ribosoma izvēlas no „liekajiem vārdiem?”.
7)Voblēšanas problēmu pamanīja jau Kriks pirms piecdesmit gadiem – neprecīzs triplets tomēr rada precīzu olbaltumu. No kurienes papildu informācija pareizai izvēlei?

Inormācijas (matriču) ģenētikai daļa atbilžu ir – matemātiskas, pārliecinošas.
Un ir atvērts prāts, nevis slēgts
„Cilvēka genoma projekts”: 30 tūkstoši gēnu; 3 miljardi nukleotīdu. Sveramās un beramās matemātikas domas lidojums no lidlaua „Nezinkāpēc.” Galamērķis lidlauks „Nekur.”

Viļņu ģenētikai ir lieliskas teorijas, arī daži praktiski sasniegumi.
Luks Montanje (Luc Montager;Nob. prēm 2008.g.), Pjotrs Garjajevs (Петр Гаряев) Ričards Millers (Richard A. Miller) un citi ir pārskrējuši Biznesa genoma projekta kredītkartei pār nullēm.
Nullei ir vērtība, atkarībā no pozīcijas.
Kabatā ķertie dibina „viltus zinātņu” ķērāju komisiju.

Nolasīšana.
Ir divas hipotēzes, kā DNS „nolasa sevi.”

1) Tēla jūtīgā hologramma.
Pēc šis hipotēzes, visi priekšmeti, kas mums svarīgi, atspoguļojas „tēla jūtīgajā hologrammā,’’ – tur rodas vārdi un jēgas.
Kas īsti jūt?
Pēc F. Jakoba (Francois Jacob)un Ž. Mono (Jacques Lucien Monad)– jūt DNS molēkulas tēlu jūtīgā hologramma. Viņi šādas struktūras saskatījuši vienā zarnu baktērijas lokusā.
Labi, ka ir dators, kā mēs dzīvotu bez datora!
Labi, ka ir „tēlu jūtīgā hologramma”- kā mēs saprastu bez tēlu jūtīgās hologrammas?

2) Mazliet vairāk ir Ļeņina, piedodiet, Garjajeva atspoguļošanas teorijā.
Nav gēnos ierakstīts homunkuls, cilvēciņš.
Ir tur informācija pa stadijām, kā  cilvēciņš top.
Informācija glabājas hromosomu šķidrajos kristālos, hologrammu veidā.
DNS ģenerē lāzera starus, kas  hologrammu nolasa.
Šūnas lieto sarkanā spektra lāzerus (atļautais viļņa garums).
Kvantu nelokālā sasaiste momentā izplata informāciju.
Informācijas enerģija ir starpība starp noteiktību un nenoteiktību (reālāka par inerci, ir mērvienības – bits, nats, hartlijs. Inercei ne simbola ne mērvienības nav). Materiālisti informācijas enerģiju neatzīst, inerci atzīst.

Tie biti, kas kodē olbaltumus, nekodē trīsdimensiju ķermeņa formu. Ilgi meklēju, cik  bitu ir DNS kodējošajā daļā.
„Kad dzīves ceļš bij pusē nostaigāts,” un priekšā rēgojās „Atmetiet visas cerības’’ – duende, tumšā pasionāriju balss, iečukstēja tīklā:
„Viena šūna satur 3 miljardus bitu, jeb 0,35 GB informācijas.’’
Ko gan mēs iesāktu bez interneta, „Kaupēn, mans mīļais” meža kur apmaldīties un duende.

Gēni ir gudri, tie kā matemātisku struktūru lieto nulli. (Shcherbak V. Arithmetic inside the universal genetic code Biosystems).
Nulle ir tīri intelektuāls izdomājums, gēni ir gudrinieki.
Viņi kodētu arī embrija 3D uzbūvi, ja vien nebūtu DNA deficiency:

Viens visā pasaulē.
Pirms 10 gadiem tika izgudrots permalojs – dzelzs un niķeļa sakausējums (30/70).
Permalojs absolūti nelaiž cauri elektromagnētiskos viļņus.
Apaugļoti varžu ikri vienā boksā tiek ekranizēti ar permaloju.
Otrajā boksā netiek izolēti no debesu starojuma.
Ūdens, siltums un viss pārējais abos boksos ir vienāds.
Kur nebij ekranizēts, attīstījās normālas vardes.
Ekranizētajā – kroplīgi radījumi, kas nīka un nobeidzās.
Kas pietrūka vardēm ekranizētajā boksā?
Kur ņēma dzīvības spēku vardes otrajā vannītē?
Kur bija, tur ņēma, Naļimovs teiktu – no Visuma Apziņas lauka.
Garjajevs teiktu – pietrūka 3D kodēšanai DNS kapacitātes.

Nākotnes ģenētika.
Garjajeva tēzes no XXII gadsimta, piedošanu, no bruņumašīnas, piedošanu, no tanka, piedošnu, no tribīnes:
Dzīvās būtnes nes Radītāja tekstus un skaitļus.
Burti – nukleotīdi; vārdi – tripleti nav jāsaprot metaforiski, bet kvazi – tieši.
Genoms lieto skaitļus, intelektuālo nulles funkciju ieskaitot.
Trīsdimensiju uzbūvei genoms ir prātā nepietiekams – šķirts no Visuma starojuma embrijs iet bojā.
DNS informācija glabājas šķidro kristālu hologrammās.
Nolasīšanai hromosomas ģenerē lāzera starus.
DNS valodā ir dzejiskas frāzes – ritms, atkārtojumi, palindroms, iekšējas atskaņas.
DNS ir Radītāja projekts, tehnoloģijas un prāts.

Ar pirkstu acī.
Lai nesadārdzinātu rakstu, nobeigumā divi citāti:
1)Viļņu ģenētikas pionieris Garjajevs:
„Mums šķiet, ka abiogēnā dzīvības izcelšanās pirmatnējā buljonā jāsaista ar ekzobioloģiskas informācijas ievadīšanu pirmajās nukleīnskābēs (anunaki, elohim,  Oparins vai Šlesers?)
Un šī informācija bija kvazivalodas formā. „Iesākumā bija vārds.” Un šie vārdi bija fraktāļi.”(citāta beigas).

2)Un Garjajeva zinātniska kritika:
„Autora fraktālais fantāzijas lidojums jau kļūst neciešami primitīvs, kā trīs bruņurupuči uz kuriem balstās pasaule. Šis kods izrādījās derīgs arī vīrusam, kuram ar vārdu nav nekāda sakara.”(citāta beigas).

Es arī bērnībā domāju, ka „vārdam” ir tikai viena nozīme un tāpēc kurlmēmajiem nevar būt sava valoda.
Un vārds „kvazivaloda’’ man arī būtu bijis svešs un es viņu tāpēc nebūtu pamanījis.
Diemžēl, kritiķa vārdu internetā neizdodas noskaidrot, minēšu latviešu valodā –
Intelligentiae Finitae vai Intellectual Finitae, viens no šiem būs?

Published in: on Janvāris 22, 2012 at 11:57 pēcpusdienā  Komentēt  

SOLITONS – vientuļais strēlnieks

Pirms gadiem 12 runāju ar vecu un gudru inženieri – elektriķi. Sarunā pateicu:
cunami vilnis ir solitons. Specialists viļņu procesos solitonus nezināja.

1. Solitoni nedzīvā vidē.

Organizācija un pašorganizācija, pašlokalizācija un spēja dzīvot visādās vidēs, pašpalīdzība un savtarpēja palīdzība, tieksme ieņemt visas iespējamās vietas, vairošanās, noslēpumainība un bojāeja – jūs teiksiet – Sarkanā Armija?
Nē, laikam NLO.

Netriviālu ansambļu veidošana, ārējās enerģijas piesaiste, transports un atdošana bez zaudējumiem, pulsējošs raksturs, rosība nelineārā (bardaks) vidē, kuru paši ir radījuši,                                                                                                                                                                            spēja iet cauri viens otram un nezaudēt enerģiju – jūs teiksiet – indigo bērni?
Nē, laikam solitons.

Atklāšana.
Skots Rasels, inženieris, 1834. gadā novēro vienkupra vilni vienā no Skotijas kanāliem.
Jāšus uz zirga Rasels vairākas jūdzes seko vilnim, līdz, kanālam daloties, vilni pazaudē.
Pat ar eksperimentāli radītu (stumjot liellaivu) solitonu mūža garumā Raselam neizdodas savu solitonu panākt. Skeptiķu mūris ir necaursitams – „nedziestošu vilņu nav.’’
Jūs teiksiet – vientuļais strēlnieks?
Nē, vientuļais liecinieks.
Kā tad solitonu sauca pirms solitona?

„Degošas šņores vilnis.”
Degošas šņores vilnis, – šņore sadegot izdeg, atstāj aiz sevis pelnus.
Solitons pārnesot enerģiju, to nezaudē.
Šņore var aizdedzināt citus. Solitons dzīvo solitonā bez sadursmēm.
Solitons veido laukus, šūnā veido domenu sienas – ķīmiskās (ATF) enerģijas apmaiņas vietas. solitoni ir šūnas pārbūves frontes.
Jūs teiksiet – kā karalaukā?
Nē, kā 1. slimnīcā.

Cits nosaukums – „Stafetes vilnis.”
Stafetes vilnis, – materialistu griestu IQ. Ūdeni, sekundāro, kas nodod stafeti, viņi pieņem par primāro.
Ūdens nav solitons, solitons ir enerģija, kas  ūdeni paceļ.
Rasela 1843. gadā atklāto solitonu vārdā – slitary wave – nosauc tikai 1965. gadā.
IQ kukū 130 gadu garumā.

Deklarētā dzīves vieta.
Kur gribu, tur deklarējos, it’ s easy.
Izdeklarēt nav tik viegli, es ist schwerig.
Solitoni var dzīvot šķidrumos, elektromagnētiskajos laukos, plazmā, cietajos un šķidrajos kristālos, šūnu nelineārajā vidē, Fermī – Pasta – Ulama svārstību modeļos, magnētos, olbaltumos, kosmosā.
Zondes ir atklājušas elektromagnētisku solitonu 50 000 km attālumā no Zemes. Tas virzījies 8 km. platā joslā ar ātrumu 8 – 9 km. sekundē.
Solitoni ir kā spoki, jūs teiksiet.
Nē, spoki ir tādi, kā solitoni, tā būs pareizāk

2. Solitoni dzīvajā vidē.

Šūnu vide ir nelineāra un neaprēķināma,  pārbūves darbi notiek kā Krievijā. Autokatalīze un enerģijas transports dozētās devās, transporta regulācija, pārslēdzoties no nelineārās vides uz vientiesīgo. Virsmolekulārie solitonu lauki, netriviāli veidojumi enerģijas piegādei un pārdalei.

Stalažu režģi, ko veido olbaltumi un citoskelets. Solitonu nesēji – augstfrekvences elektromagnētiskie lauki. Brizeri, vobleri, pulsoni. Garas molēkulu ķēdes, kuras saloca solitonu enerģija.

Bioloģiski domeni ar kustīgām solitonu sienām. Stabili, patstāvīgi enerģijas kamoli. Paaugstinātas enerģijas pulsāciju vietas, kurās notiek ienākošo impulsu un enerģijas apmaiņa. Šūnu telpiskās uzbūves uzturētāji. Vilnis un daļiņa – abi vienlaicīgi.

Fermī – Ulama – Pasta elektroniskais modelis šūnā – impulsa cirkulācija, atgriežoties sākuma punktā. Nepārtraukta pārbūve, visu atstājot, kā bijis.
No malas nekontrolējamas enerģiju plūsmas, daudzdimensiju vide.
Nav saprotams, kāpēc viss nesabrūk.

Gaismas pils celtniecība, jūs teiksiet.
Nē, solitonu enerģijas normālsadalījuma līkne.

Dullā rumbiņa.
No piekariņiem un atsperītēm 1955.gadā Fermī, Ulams un Pasts uzbūvē nelineāru režģi (Enrico Fermi; Stanislaw Ulam; John Paste). Jā, tas pats Enriko Fermī no Los atombumbas. Nelineārais modelis kalpos enerģijas kustību pētīšanai.
Paraustot vienu atsvariņu, impulss apstaigā visu modeli, vairākkārt atgriežoties. Veči atnāk no restorāna – modelis raustās joprojām.
Tā notiek šūnā – tur ir solitonu enerģijas veidoti Fermī – Ulama – Pasta modeļi.
Tie uztver cilvēku valodas vibrācijas un iebūvē solitonu domenu sienās.
Pēc sliktiem vārdiem mēs jūtamies noguruši.
Dullā rumbiņa, jūs teiksiet? Braucējs vairs nemin, bet pedāļi griežas.?
Jā, tikai velosipēda dullo rumbiņu var aprēķināt. Šūnas dullo rumbiņu aprēķināt nevar.

Domā, ko runā.
Tā reiz sīkais sacīja vecaimātei.
Vecāmamma bij sašutusi, es izskrēju ārā no smiekliem nobeigties – pats vakar biju viņam tā sacījis.

Utijama ar vārdiem ietekmē rīsu un ledus kristālu augšanu.
Lamuvārdi uzspridzina gēnus.
Spēcīgu lamuvārdu šalts sagrauj DNS struktūru ekvivalenti 1 000 Rtg. apstarojumam.
Ticīgie vienmēr ir zinājuši lūgšanu vārdu spēku.
Tagad ir eksperimentāli pierādīts – ar 10 000 Rtg. nobeigti labības graudi pēc lūgšanām dīgst.
Jūs teiksiet – pilnīgi svaiga vecuma smaka.
Nē, praktikums – domā, ko runā, citādi vecāmāte būs sašutusi.

Published in: on Janvāris 17, 2012 at 9:08 pēcpusdienā  Komentēt  
Follow

Get every new post delivered to your Inbox.