Vīrusam jX174 „trūkst intelekta’’- viņa DNS nesatur tik daudz gēnu, lai spētu kodēt pats savus olbaltumus.
Nu tad vīruss tos kodē divreiz.
Nebūtu slikti veikalā divreiz iepirkties par vienu un to pašu naudu?
Vīruss to dara tā:

Pirmoreiz kods tiek nolasīts, sākot ar nukleotīdu Nr. 1 un beidzot ar nukleotīdu Nr.21, bet ar to nepietiek.
Tad vīruss atgriežas un lasa otrreiz – sākot ar Nr.8 un beidzot ar 16.
Soļa nobīde ļauj atrast trūkstošo informāciju.
Kā būtu, ja mēs grāmatā izlasītu nodaļu līdz galam, tad atgrieztos un, sākot lasīt no vidus, izlasītu ko jaunu?

Ne cilvēka intelekts.
Vīrusā teksts nav sadalīts vārdos, tā ir nepārtraukta nukleotidu virkne. Otrreiz iekodēt citu tekstu, nemainot burtu vietas – tas ir kods kodā.
Tas ir tas pats, kas Jean – Claude Perez atklātās rezonanses (skat. „Supergēns”),
Tas prasa ne – cilvēcīgu intelektu.

Nolasīt vīrusam prāta pietiek, par pārējiem jāšaubās.

Cilvēka intelekts.
Šaubas par tiem, kuriem šo lasot, neradās jautājumi:
Vīruss pats sevi nolasa, atgriežas, un nolasa vēlreiz. Gaismas jūtīgā morfēma? Ko tas viss nozīmē?

Te ir jautājumi, uz kuriem nereaģē ķīmiskās (olbaltumu) ģenētikas vecā gvarde:
1)Kā notiek nolasīšana?
2)Ko dara „nekodējošais” introns?
3)Kā DNS tiek galā ar to pašu bakteriofāga problēmu –  informācijas deficītu ķermeņa telpiskai uzbūvei (ekranizēts embrijs iet bojā).
4)Kāpēc RNS vispirms tiek sintezēta nenormāli garā ķēdē, pēc tam splaisinga procesā ķēde tiek sagraizīta, un tikai nelieli fragmenti atkal sašūti kopā par mRNS?
5)Kāds spēks liek mRNS pamest kodolu un izspraukties citoplazmā?
5)Dažreiz RNS sintezējas bez DNS matrices, no kurienes info?
Plašākā nozīmē – kā izsaidrot noslepenoto „pirmā ieraksta dubultnieks” (telegonija) faktu? To zin katrs sugas kucēnu audzētājs.
6)Pārsātinātība ar tRNS tripletiem. (Skat.„Deģeneratīvs?”).
Kā ribosoma izvēlas no „liekajiem vārdiem?”.
7)Voblēšanas problēmu pamanīja jau Kriks pirms piecdesmit gadiem – neprecīzs triplets tomēr rada precīzu olbaltumu. No kurienes papildu informācija pareizai izvēlei?

Inormācijas (matriču) ģenētikai daļa atbilžu ir – matemātiskas, pārliecinošas.
Un ir atvērts prāts, nevis slēgts
„Cilvēka genoma projekts”: 30 tūkstoši gēnu; 3 miljardi nukleotīdu. Sveramās un beramās matemātikas domas lidojums no lidlaua „Nezinkāpēc.” Galamērķis lidlauks „Nekur.”

Viļņu ģenētikai ir lieliskas teorijas, arī daži praktiski sasniegumi.
Luks Montanje (Luc Montager;Nob. prēm 2008.g.), Pjotrs Garjajevs (Петр Гаряев) Ričards Millers (Richard A. Miller) un citi ir pārskrējuši Biznesa genoma projekta kredītkartei pār nullēm.
Nullei ir vērtība, atkarībā no pozīcijas.
Kabatā ķertie dibina „viltus zinātņu” ķērāju komisiju.

Nolasīšana.
Ir divas hipotēzes, kā DNS „nolasa sevi.”

1) Tēla jūtīgā hologramma.
Pēc šis hipotēzes, visi priekšmeti, kas mums svarīgi, atspoguļojas „tēla jūtīgajā hologrammā,’’ – tur rodas vārdi un jēgas.
Kas īsti jūt?
Pēc F. Jakoba (Francois Jacob)un Ž. Mono (Jacques Lucien Monad)– jūt DNS molēkulas tēlu jūtīgā hologramma. Viņi šādas struktūras saskatījuši vienā zarnu baktērijas lokusā.
Labi, ka ir dators, kā mēs dzīvotu bez datora!
Labi, ka ir „tēlu jūtīgā hologramma”- kā mēs saprastu bez tēlu jūtīgās hologrammas?

2) Mazliet vairāk ir Ļeņina, piedodiet, Garjajeva atspoguļošanas teorijā.
Nav gēnos ierakstīts homunkuls, cilvēciņš.
Ir tur informācija pa stadijām, kā  cilvēciņš top.
Informācija glabājas hromosomu šķidrajos kristālos, hologrammu veidā.
DNS ģenerē lāzera starus, kas  hologrammu nolasa.
Šūnas lieto sarkanā spektra lāzerus (atļautais viļņa garums).
Kvantu nelokālā sasaiste momentā izplata informāciju.
Informācijas enerģija ir starpība starp noteiktību un nenoteiktību (reālāka par inerci, ir mērvienības – bits, nats, hartlijs. Inercei ne simbola ne mērvienības nav). Materiālisti informācijas enerģiju neatzīst, inerci atzīst.

Tie biti, kas kodē olbaltumus, nekodē trīsdimensiju ķermeņa formu. Ilgi meklēju, cik  bitu ir DNS kodējošajā daļā.
„Kad dzīves ceļš bij pusē nostaigāts,” un priekšā rēgojās „Atmetiet visas cerības’’ – duende, tumšā pasionāriju balss, iečukstēja tīklā:
„Viena šūna satur 3 miljardus bitu, jeb 0,35 GB informācijas.’’
Ko gan mēs iesāktu bez interneta, „Kaupēn, mans mīļais” meža kur apmaldīties un duende.

Gēni ir gudri, tie kā matemātisku struktūru lieto nulli. (Shcherbak V. Arithmetic inside the universal genetic code Biosystems).
Nulle ir tīri intelektuāls izdomājums, gēni ir gudrinieki.
Viņi kodētu arī embrija 3D uzbūvi, ja vien nebūtu DNA deficiency:

Viens visā pasaulē.
Pirms 10 gadiem tika izgudrots permalojs – dzelzs un niķeļa sakausējums (30/70).
Permalojs absolūti nelaiž cauri elektromagnētiskos viļņus.
Apaugļoti varžu ikri vienā boksā tiek ekranizēti ar permaloju.
Otrajā boksā netiek izolēti no debesu starojuma.
Ūdens, siltums un viss pārējais abos boksos ir vienāds.
Kur nebij ekranizēts, attīstījās normālas vardes.
Ekranizētajā – kroplīgi radījumi, kas nīka un nobeidzās.
Kas pietrūka vardēm ekranizētajā boksā?
Kur ņēma dzīvības spēku vardes otrajā vannītē?
Kur bija, tur ņēma, Naļimovs teiktu – no Visuma Apziņas lauka.
Garjajevs teiktu – pietrūka 3D kodēšanai DNS kapacitātes.

Nākotnes ģenētika.
Garjajeva tēzes no XXII gadsimta, piedošanu, no bruņumašīnas, piedošanu, no tanka, piedošnu, no tribīnes:
Dzīvās būtnes nes Radītāja tekstus un skaitļus.
Burti – nukleotīdi; vārdi – tripleti nav jāsaprot metaforiski, bet kvazi – tieši.
Genoms lieto skaitļus, intelektuālo nulles funkciju ieskaitot.
Trīsdimensiju uzbūvei genoms ir prātā nepietiekams – šķirts no Visuma starojuma embrijs iet bojā.
DNS informācija glabājas šķidro kristālu hologrammās.
Nolasīšanai hromosomas ģenerē lāzera starus.
DNS valodā ir dzejiskas frāzes – ritms, atkārtojumi, palindroms, iekšējas atskaņas.
DNS ir Radītāja projekts, tehnoloģijas un prāts.

Ar pirkstu acī.
Lai nesadārdzinātu rakstu, nobeigumā divi citāti:
1)Viļņu ģenētikas pionieris Garjajevs:
„Mums šķiet, ka abiogēnā dzīvības izcelšanās pirmatnējā buljonā jāsaista ar ekzobioloģiskas informācijas ievadīšanu pirmajās nukleīnskābēs (anunaki, elohim,  Oparins vai Šlesers?)
Un šī informācija bija kvazivalodas formā. „Iesākumā bija vārds.” Un šie vārdi bija fraktāļi.”(citāta beigas).

2)Un Garjajeva zinātniska kritika:
„Autora fraktālais fantāzijas lidojums jau kļūst neciešami primitīvs, kā trīs bruņurupuči uz kuriem balstās pasaule. Šis kods izrādījās derīgs arī vīrusam, kuram ar vārdu nav nekāda sakara.”(citāta beigas).

Es arī bērnībā domāju, ka „vārdam” ir tikai viena nozīme un tāpēc kurlmēmajiem nevar būt sava valoda.
Un vārds „kvazivaloda’’ man arī būtu bijis svešs un es viņu tāpēc nebūtu pamanījis.
Diemžēl, kritiķa vārdu internetā neizdodas noskaidrot, minēšu latviešu valodā –
Intelligentiae Finitae vai Intellectual Finitae, viens no šiem būs?

1. Solitoni nedzīvā vidē.

Organizācija un pašorganizācija, pašlokalizācija un spēja dzīvot visādās vidēs, pašpalīdzība un savtarpēja palīdzība, tieksme ieņemt visas iespējamās vietas, vairošanās, noslēpumainība un bojāeja – jūs teiksiet – Sarkanā Armija?
Nē, laikam NLO.

Netriviālu ansambļu veidošana, ārējās enerģijas piesaiste, transports un atdošana bez zaudējumiem, pulsējošs raksturs, rosība nelineārā (bardaks) vidē, kuru paši ir radījuši,                                                                                                                                                                            spēja iet cauri viens otram un nezaudēt enerģiju – jūs teiksiet – indigo bērni?
Nē, laikam solitons.

Atklāšana.
Skots Rasels, inženieris, 1834. gadā novēro vienkupra vilni vienā no Skotijas kanāliem.
Jāšus uz zirga Rasels vairākas jūdzes seko vilnim, līdz, kanālam daloties, vilni pazaudē.
Pat ar eksperimentāli radītu (stumjot liellaivu) solitonu mūža garumā Raselam neizdodas savu solitonu panākt. Skeptiķu mūris ir necaursitams – „nedziestošu vilņu nav.’’
Jūs teiksiet – vientuļais strēlnieks?
Nē, vientuļais liecinieks.
Kā tad solitonu sauca pirms solitona?

„Degošas šņores vilnis.”
Degošas šņores vilnis, – šņore sadegot izdeg, atstāj aiz sevis pelnus.
Solitons pārnesot enerģiju, to nezaudē.
Šņore var aizdedzināt citus. Solitons dzīvo solitonā bez sadursmēm.
Solitons veido laukus, šūnā veido domenu sienas – ķīmiskās (ATF) enerģijas apmaiņas vietas. solitoni ir šūnas pārbūves frontes.
Jūs teiksiet – kā karalaukā?
Nē, kā 1. slimnīcā.

Cits nosaukums – „Stafetes vilnis.”
Stafetes vilnis, – materialistu griestu IQ. Ūdeni, sekundāro, kas nodod stafeti, viņi pieņem par primāro.
Ūdens nav solitons, solitons ir enerģija, kas  ūdeni paceļ.
Rasela 1843. gadā atklāto solitonu vārdā – slitary wave – nosauc tikai 1965. gadā.
IQ kukū 130 gadu garumā.

Deklarētā dzīves vieta.
Kur gribu, tur deklarējos, it’ s easy.
Izdeklarēt nav tik viegli, es ist schwerig.
Solitoni var dzīvot šķidrumos, elektromagnētiskajos laukos, plazmā, cietajos un šķidrajos kristālos, šūnu nelineārajā vidē, Fermī – Pasta – Ulama svārstību modeļos, magnētos, olbaltumos, kosmosā.
Zondes ir atklājušas elektromagnētisku solitonu 50 000 km attālumā no Zemes. Tas virzījies 8 km. platā joslā ar ātrumu 8 – 9 km. sekundē.
Solitoni ir kā spoki, jūs teiksiet.
Nē, spoki ir tādi, kā solitoni, tā būs pareizāk

2. Solitoni dzīvajā vidē.

Šūnu vide ir nelineāra un neaprēķināma,  pārbūves darbi notiek kā Krievijā. Autokatalīze un enerģijas transports dozētās devās, transporta regulācija, pārslēdzoties no nelineārās vides uz vientiesīgo. Virsmolekulārie solitonu lauki, netriviāli veidojumi enerģijas piegādei un pārdalei.

Stalažu režģi, ko veido olbaltumi un citoskelets. Solitonu nesēji – augstfrekvences elektromagnētiskie lauki. Brizeri, vobleri, pulsoni. Garas molēkulu ķēdes, kuras saloca solitonu enerģija.

Bioloģiski domeni ar kustīgām solitonu sienām. Stabili, patstāvīgi enerģijas kamoli. Paaugstinātas enerģijas pulsāciju vietas, kurās notiek ienākošo impulsu un enerģijas apmaiņa. Šūnu telpiskās uzbūves uzturētāji. Vilnis un daļiņa – abi vienlaicīgi.

Fermī – Ulama – Pasta elektroniskais modelis šūnā – impulsa cirkulācija, atgriežoties sākuma punktā. Nepārtraukta pārbūve, visu atstājot, kā bijis.
No malas nekontrolējamas enerģiju plūsmas, daudzdimensiju vide.
Nav saprotams, kāpēc viss nesabrūk.

Gaismas pils celtniecība, jūs teiksiet.
Nē, solitonu enerģijas normālsadalījuma līkne.

Dullā rumbiņa.
No piekariņiem un atsperītēm 1955.gadā Fermī, Ulams un Pasts uzbūvē nelineāru režģi (Enrico Fermi; Stanislaw Ulam; John Paste). Jā, tas pats Enriko Fermī no Los atombumbas. Nelineārais modelis kalpos enerģijas kustību pētīšanai.
Paraustot vienu atsvariņu, impulss apstaigā visu modeli, vairākkārt atgriežoties. Veči atnāk no restorāna – modelis raustās joprojām.
Tā notiek šūnā – tur ir solitonu enerģijas veidoti Fermī – Ulama – Pasta modeļi.
Tie uztver cilvēku valodas vibrācijas un iebūvē solitonu domenu sienās.
Pēc sliktiem vārdiem mēs jūtamies noguruši.
Dullā rumbiņa, jūs teiksiet? Braucējs vairs nemin, bet pedāļi griežas.?
Jā, tikai velosipēda dullo rumbiņu var aprēķināt. Šūnas dullo rumbiņu aprēķināt nevar.

Domā, ko runā.
Tā reiz sīkais sacīja vecaimātei.
Vecāmamma bij sašutusi, es izskrēju ārā no smiekliem nobeigties – pats vakar biju viņam tā sacījis.

Utijama ar vārdiem ietekmē rīsu un ledus kristālu augšanu.
Lamuvārdi uzspridzina gēnus.
Spēcīgu lamuvārdu šalts sagrauj DNS struktūru ekvivalenti 1 000 Rtg. apstarojumam.
Ticīgie vienmēr ir zinājuši lūgšanu vārdu spēku.
Tagad ir eksperimentāli pierādīts – ar 10 000 Rtg. nobeigti labības graudi pēc lūgšanām dīgst.
Jūs teiksiet – pilnīgi svaiga vecuma smaka.
Nē, praktikums – domā, ko runā, citādi vecāmāte būs sašutusi.

20 aminoskābes kodē 64 tripleti.
Lai ķīmiski kodētu 20 aminoskābes, pietiek ar 20 tripletiem.

DNS kods ir pārsātināts, un tas ir mans termins.
Viņi saka – deģeneratīvs. Manuprāt, deģeneratīvs ir džips uz asfalta.

Anrī Puankarē ir teicis: „Zinātnes uzdevums nav atklāt mehānismus, bet vienotību.”
Ģenētika ir ceļā: Visām dzīvajām būtnēm ir viens un tas pats „vārdu” komplekts, valoda katram sava.

Nav zināms, kāpēc ir tikai 4 „burti,” nevis 33.
Nav zināms, kāpēc no miljardiem ķīmisku savienojumu izvēlēti tieši šie četri –
A, G, T, C (Adenīns, Guanīns, Timīns un Citozīns).
Nav zināms, kāpēc tikai 20 aminoskābes, aminoskābju dabā ir vairāk, no debesīm krīt.
Ir zināms, kāpēc DNS olbaltumkods ir pārsātināts.

Eglītē tukšas konfektes?
Matemātika apvieno daudzas lietas zem nedaudziem simboliem – simboli lietu vietā.
Ķīmiskas vielas pārvēršas zīmētās mozaīkās.
Eglītē karājas tikai papīrīši? Viņi saka – mums sanāk. Informācijas ziņā lieta un simbols ir viens un tas pats.

Tehnikā ar „trokšņiem”(siltumkustība, flikera trokšņi u.c.) cenšas tikt galā, pārvēršot fizikālus signālus matemātiskās matricēs. Tad ir redzams, kur trokšņi rodas un ko ar tiem iesākt.
Es teicu, tur karājas papīrīši. Viņi mani pārliecināja par pretējo.

Mūsu leģendārais vectētiņš.
Olbaltumu molēkula ir gara, aminoskābe aminoskābes galā.
Tik pat gara ir DNS molēkula – triplets tripleta galā.
Skaitļu matricē to var pierakstīt pakāpju veidā.
Katra augstākā pakāpe p(n) ietver sevī visu zemāko pakāpju (p1; p2; p3…) informāciju – genoms nes sevī visu iepriekšējo paaudžu gēnus:
- „tēvu grēkus līdz trešam un ceturtam augumam”;
- Grofa holotropās elpošanas „ceļojumus” pagātnē;
- reinkarnācijas cilvēku iekšējās atmiņas.
- Kristīnes Edgara krogā atstāto prātu.

Mūsu leģendārais vectētiņš vienmēr ir manī.
Es gāju krogam garām, viņš gribēja iegriezties.

8 x 8
64 tripleti matricē sakārtoti 64 I Czin heksagrammu veidā.
Visu iespējamo kombināciju skaits ir 10 pakāpē 89.
Tas ir astronomisks skaitlis, nav brīnums, ka nav divu vienādu pirkstu nospiedumu.
Mans tēvs gāja krogam garām, es gribēju iegriezties.

Deģeneratīvs? Nē, piepildīts.
Deģeneratīvs kods ir viņiem – viss ir slikti, baudi dzīvi, „smēķēšana nogalina” un bedrē iekšā.
Ģenētika rāda ko citu – kods ir ļoti gudri pārsātināts – tas pretojas deģeneratīvām ietekmēm tieši pārsātinātības dēļ.

Pārsātinātība:
Vienu aminoskābi kodē 1 – 8 tripleti.
„Liekie” tripleti izveido mozaīku. Mozaīka ir fraktāli simetriska, mozaīkas lauciņu režģis ir sarežģīts teksts.
Minimums tripletu (20) rakstus izveidot nespētu, pietrūkst fraktālās daudzveidības. Gudrs raksta, kā grib, frakcijas deputāts, kā var.

Ir divas grupas.
Pārsātinātība veido divas aminoskābju grupas:
Augsti pārsātinātās aminoskābes, kur vienu aminoskābi kodē 4 – 8 tripleti.
Maz pārsātinātās aminoskābes, kur vienu aminoskābi kodē 1 – 3 tripleti.
Abas grupas 64 lauciņu matricē aizpilda lauciņus.
Ja katru grupu iekrāso atšķirīgi, veidojas krāsaina mozaīka.
Atšķirības starp grupām ļauj veidoties simetrijām.

Ja kods būtu radies nejauši, lauciņi aizpildītos haotiski, tā nav.
Veidojas „lidojošās pūces’’, kuras sastāv no četrām mazākām „lidojošām pūcēm,” – tātad ir fraktāļi.
„Kad debesīs iededzas zvaigznes, kāds grib, lai viņas tur būtu, kādam tas bijis vajadzīgs.”(„Lidojums naktī”, pēc atmiņas Ekziperī).

Kam tas ir vajadzīgs?
Tas kļūst redzams, mēģinot matricu bojāt:
Pabīdot mozaīku vienu soli uz sāniem, radīsies ķīmisks „bojājums’’- veselu rindu lauciņu ieņems citas aminoskābes. Bet pabīde neizjauks informāciju, kuru nes simetrija.
Olas ir beigtas – lai dzīvo olas! Visas olas gailis neglabā vienā bedrītē.

Vēl citi kodi.
Simetrija nav vienīgais pārsātinātības kods. Pārsātinātība nes arī citādu informāciju.

Ir tripleti, kuri kodē tikai ar diviem pirmajiem burtiem. Trešais burts neko neietekmē, visas kodētās aminoskābes ir vienādas.
Ir tripleti, kuru trešais burts arī kodē. Tad katra aminoskābe ir citāda.

Pirmā grupa veido augsti pārsātināto virsgrupu (8 veidi aminoskābju).
Otrā grupa vedo maz pārsātināto virsgrupu (12 veidi aminoskābju).
Tas ir vēl viens kods, kas ierakstās mozaīkā. Tam sakars ar diennakts ritmiem (tos ievēro Austrumu un Rietumu hronomedicīna).
Jo sarežģītāka sistēma, jo mazāka iespēja sakombinēties nejauši.
„ Zemes ķīmiskā evolūcija.” – teica mans pasniedzējs. Man pasmaidīt gadījās.

Ir17 dialekti.
Šodien ir zināmi 17 viena olbaltuma „dialekti”.
Tajos runā aminoskābes, kuras ķīmiski vienādas, bet atšķiras ar tripletu skaitu, kas viņas kodējis.
Piemēram, aminoskābe Thr vienā „dialektā’’ kodējas ar 4 tripletiem, citā dialektā ar astoņiem. Tagad ir atklāti 17 dialekti, kas atšķiras ar pārsātinātību, droši vien viņu būs vairāk.
Tie rada starpsugu barjeras. Sīkāk skaidroties lai nāk Gutenmorgens, man pietiek.

DNS uzbūve ir tik sarežģīta, ka pilnīgi izsēdz nejaušas rašanās iespējamību.
Pārsātinātais kods ir PIEPILDĪTS nevis deģeneratīvs kods.
Vectētiņu, kam vecmāmiņa, un vecmāmiņu, kam mežsargs mēs nesam līdz sevī.
Mans vectētiņš negāja krogam garām, mums gadījās iegriezties.

Visi skaitļi ir vienlīdzīgi, tomēr vieninieks ir vienlīdzīgāks par citiem – lielos skaitļu masīvos viņš būs pirmais vienu trešdaļu (1/3), nevis vienu devīto (1/9) daļu.
Tas ir Benforda (Frank Benford) likums.

Definīcijas nav.
Savādi, visiem ir definīcija, Benforda likumam nav. Varbūt izskaidrojums ir šis:
„Roze ir roze ir roze ir roze,”- rakstīja Gertrude Stein (Gertrude Stein, ASV – Francija). 1912.gadā Stein bija gudra – problēma pastāv vēl šodien.
Benforda likums ir Benforda likums ir Benforda likums.
Nevar nesaprotamo skaidrot ar nezināmo.

Peļķu vairāk kā ezeru.
Pābaudot desmitiem dažādu tabulu, desmitiem tūkstošu daudzciparu skaitļu, visbiežāk pirmais skaitlī ir vieninieks, tad divnieks, trijnieks un tā līdz devītniekam. Vietu sadalījums izsakot decimāldaļās:
1 – 0,30
2 – 0,17
3 – 0,12
4 – 0,09
5 – 0,07
6 – 0,06
7 – 0,057
8 – 0,051
9 – 0, 046

1986 – tajā matemātiķis Dons Lemons (Don Lemon) stāvokli saprot tā:
„Dīķu vairāk kā ezeru.”
„Konģeniāli,” – teiktu Lielais Kombinātors. „Sīknaudas vairāk, kā desmitnieku.”
Kāpēc tā ir, neviens īsti nezin. Haselbergs (Andr Haselberg )teiktu: „Man tā vajaga.”

Ervins Lāslo (Ervin Laszlo) no Akašas laukiem to saista ar eksponenciālu attīstību:
„Ja skaitļu paraugs ir pietiekami liels, un notikumiem ļauj brīvi attīstītes, tad skaitļi nostāsies progresējošās un harmoniskās attiecībās.”

Lūk paraugs, kur darbojas Benforda likums:
tautas skaitīšanas dati;
pārdošanu un izmaksu rādītāji;
nejaušas, no laikrakstu lapaspusēm izrakstītas skaitļu rindas;
nodokļu atskaites;
apdrošināšanu izmaksas;
preču atlikumi noliktavās;
ķīmisko vielu nosacītā siltumietilpība;
molekulsvari;
akciju cenas;
seismiskās svārstības; upju baseinu tilpumi. Kur tas viss der?

Žuļiku ķeršanai, patiesības noskaidrošanai, procesu modelēšanai.

Benforda likumam pakļaujas visas fizikālās, matemātiskās un fizikāli – ķīmiskās konstantes: Gravitācijas konst.; Planka konst.; Magnetiskā konstante; Kulona konstante; Bora magnetons; Pī; Zelta griezums F; Feigenbauma konstante, Eilera, Nepera un vēl vairāki simti mazāk zināmu, kas visas saskan ar Benforda likumu, kuru nemaz neatklāja Benfords.
Benforda likumu var izmantot fzikālo un ķīmisko procesu modelēšanā.
Benforda likums ir liecinājis, ka pirmās (no Sadama) brīvās Irākas vēlēšanas nav bijušas godīgas.

Pravietis savā zemē…
Benforda likumu 1881. gadā atklāj ASV astronoms Ņukombs (Simon Newcomb).
Likums tiek aizmirsts uz 60 gadiem, līdz to no jauna atklāj (1938) ASV fiziķis Franks Benfords.
Apstrādājis milzīgu daudzumu datu, Benfords izveido skaitļu rindu no 1 līdz 9, aprēķinot katra skaitļa parādīšanās varbūtību kā pirmajam. Tas izskatās tā:

1 = 30,1 procenti; 2 = 17, 6 procenti; 3 = 12,5 procenti; 4 = 9,7 procenti; 5 = 7,9 procenti; 6 = 6,7 procenti; 7 = 5,8 procenti; 8 = 5,1 procenti; 9 = 4,6 procenti.
Vieninieks  pirmais parādās daudz biežāk (30 %), kā devītnieks (4,6 %).

Skeptiķa komentārs:
„Māju sāk celt no pirmā stāva, ne visi tiek līdz devītajam.”
Ar mājām tā ir, bet Benforda likumam atbilst arī:
zemestrīces;
kosmiskā gamma starojuma pieraksti;
pulsāru griešanās ātruma tabulas,
Tur mūsējie mājas neceļ.

Praktiskais pielietojums
Pagaidām pamaz. Tikai 20.gs.beigās matemātiķi sāk fenomenu apstrādāt. Šobrīd ir ap 200 nopietnu matemātisku darbu. Paredzams, ka būs vairāk – likumam pakļaujas visas zināmās konstantes, tas nozīmē iespēju modelēt dabas procesus – konstantes un skaitļu biežuma varbūtības ir zināmas.

1972.gadā Hals R.Varians (Hal R. Varian), google matemātiķis, ierosina likumu izmantot grāmatvedības, kriminalistikas un uzskaites revīzijas jomās.
Amerikā grāmatvedības datu nesaskaņas ar Benforda likumu drīkst kalpot kā pierādījums gan Federālajā, gan vietējās tiesās.

Marks Nigrini (Mark Nigrini) izstrādā digitālus kompjūtertestus finansu un citu pārskatu pārbaudei. Iesākumā testi ir seši, tos nopērk auditorfirma. Pats Nigrini par to uzraksta disertāciju. Tagad testu ir desmit, to darbības princips ir šāds:
Safabricētā sarakstā skaitlis 1 neaizņem 1/3 biežuma vietu pēc Benforda likuma, bet aizņem vidējo 1/9, jo ir viens no deviņiem cipariem.
Lai viltotu sarakstu piedzītu „pēc Benforda’’, jābūt ļoti kompetentam matemātiķim, viltotāji parasti tādi nav.
Programma darbojās. Lielākais ķēriens drīz vien bija 2 miljonu dolāru krāpšanas apmērā.
Princips nav gluži jauns. Arī senāk ir skaitīti trijnieki un astotnieki. Ja pirmo par maz un otro par daudz, tad astotnieki būs nomaskojušies trijnieki. Tagad dators viņus ķer veselām ģimenēm.

Šobrīd darbojas ap 10 dažādu veidu Digitālās Analīzes testu:
pirmā skaitļa analīze;
pirmā un otrā skaitļa analīze;
pāra ciparu analīze – cik bieži parādās 10 un 99;
noapļojumu analīze u.c.

Atradies vēl viens Benforda likuma pielietojums – vājo zemestrīču analīze.
Arī infekcijas slimību prognozēšana pakļaujas Benforda likumam.
Skeptiķi un neinformētie to joprojām uzskata par nelāga joku.

Likums ir likums ir likums ir likums.
1961.gadā Roberts Pinkhems (Robert Pinkham) pamana, ka Benforda likums darbojas, neatkarīgi no izvēlēto mērvienību veida – kilometri, jardi, pēdas vai centimetri – vieninieks vienmēr būs pirmais, gluži ka Radio 1.
Pārvēršot latus dolāros un dolārus jēnās, vieninieks joprojām būs pirmais kā mīļotā sieviete.

1991. gadā Boils (J. Boyle) izdara svarīgu secinājumu: Visas cilvēku darbības kopumā saskan ar Benforda likumu, tikai dati jāņem no daudzām dažādām cilvēku darbības sfērām. Mēs izplešamies,  daudzviet eksponenciāli. Kāpēc? Haselbergs teiktu: „Man tā vajaga.”

Bagātie kļūs vēl bagātāki.
Teorēma darbojas visur, Benforda likums nav teorēma. Viņš nedarbojas tur, kur ir uzlikti „griesti.”
Benforda likums ir dabas likums, visa evolūcija notiek izplešoties.
„Kam ir, tam taps dots, un kam nav, tam taps atņemts arī tas, kas viņam vēl ir.”
Bagātie kļūs vēl bagātāki, un nabagie vēl nabagāki.
Tas nav uzdevums, tās ir eksponenciālas darbības sekas.

Pret dabas likumu var darboties tikai pārdabisks likums.
1) Saprāta veidots: valsts uzliek „griestus’’ – brīva konkurence un tirgus; progresīvs ienākumu nodoklis.
2) Intuīcijā radies: nekrājiet mantas virs zemes; neatraujies no tā, kas grib aizņemt; ja ņem tavu mēteli, atdod uzvalku arī.
Pārdabiskas prasības, valsts tādas neuzstāda. Ja neder, tad paliek progresējošā līkne: bagātie kļūs vēl bagātāki, to arī redzam.
Labs orators neuzrunā visus, viņš runā uz visiem tā, it kā uzrunātu katru, tieši sirdī, ne prātā. Ja neder, tad paliek eksponenciālā taisne – nabagie kļūs vēl nabagāki.
Tas pie mums arī noticis.

Noskaidrot patiesību.
Ha, nav nekā vienkāršāka kā noskaidrot patiesību pēc Benforda likuma. Vajag mest monētu.
Vienam jāmet reāla monēta un jāpieraksta, cipars vai ģērbonis.
Otrs met virtuālu un iedomājas, kā monēta varētu krist.
Īsto sarakstu no virtuālā uzreiz var atšķirt: izdomātajā sarakstā nebūs cipars vai ģērbonis sešas reizes pēc kārtas – cilvēki netic, ka tā var gadīties.
Īstā monēta krīt sešas un vairāk reizes pēc kārtas, cipari (notikumi) nav līdzvērtīgi pēc biežuma – pēc Benforda likuma.
Zaudētājam atliek atcerēties Tomasa teorēmu: Ja izdomātu situāciju uztver kā reālu, un sāk rīkoties atbilstoši, situācija arī kļūst reāla. Nu, met un brauksim.

„Egoistiskais gēns.”
Bija pieņemts, ka šūnā visu komandē DNS, taču 97% DNS (introns) skaitījās neglābjams parazīts.
Nobela prēmijas  laureāts Sidnejs Brenners (Sydney Brenner) 1971. gadā šos 97% nosauc par atkritumiem.
Oficiāli lieto skaistāku vārdu – nešifrējamā DNS.
Ričards Dokinss (Richard Dawkins), talantīgs rakstnieks un „dziļi ticīgs neticīgais”, šiem 97% DNS iedod lipīgu nosaukumu – „egoistiskais gēns.’’
Dokinss sarakstījis vairākas grāmatas – „Egoistiskais gēns,” „Aklais pulksteņmeistars,” „Dievs kā ilūzija,” kurās apgalvo;
97% gēnu ir parazīti;
Evolūciju virza akli spēki un
Dievs ir ilūzija un kaitīgs mēms.
Dokinsa palaistos „egoistiskais gēns” un „mēms” pieņem visa civilizācijas ķertā pasaule.
Dokinss ir fundamentālais darvinists – jautājums nerodas? Pēc Darvina mācības dabīgajai izlasei miljongadu laikā vajadzēja „egoistisko gēnu” iznīcināt.

Spalvas pa gaisu?
Tā vismaz vajadzēja būt – 1990. gadā  dokinsas šķrines baros ietriecas vanags – franču inženieris, matemātiķis Žans Klods Perezs nāk lejā ar „DNA Supracode”.
Dokumentā ir pierādīts – nav tādu egoistisku gēnu – „nekodējošā daļa” ir kods.
Efekts nav tik liels, kā varētu gaidīt, dziļi ticīge neticīge nav savu katastrofu vēl sapratuši.
Franči nemīl globālo valodu. Pereza darbi rakstīti franciski (5 grāmatas; žurnālu raksti). Visas valodas ir vienlīdzīgas, bet viena ir vienlīdzīgāka par citām. Dažas Pereza grāmatas vēl nav tulkotas vienlīdzīgākajā valodā.

Jean – Claude Perez.
Neatkarīgais pētnieks, Boloņa, Francija. Fraktālās ģeometrijas speciālists, strādājis IBM, biomatemātikas nozarē. Pētījis robotu hologrāfiskās atmiņas un mākslīgo neironu iespējas.
Dokumentā „DNS Superkods” Perezs pierāda – „burti” DNS molēkulā izkārtoti atbilstoši Fibonači skaitļiem. To attālumi veido Zelta griezuma proporcijas.
„Egoistiskais gēns” ir KODS, nevis parazīts.
„Pulksteņmeistars”- dabīgā izlase,, kas saglabājusi „egoistisko gēnu’’, nav akla.

Superkods.
Olbaltumvielas nosaka ķīmiskais kods. Četri burti pa trim veido tripletus, tie nosaka olbaltumus. No 2 metrus garās DNS molēkulas (katrā šūnā), tikai nepilni 3 cm kodē olbaltumus. Ko dara pārējie metri, nebija zināms – nešifrējamā DNS, „egoistiskais gēns.”
Perezs pierāda (tabulas, aprēķini) – ķīmiskajam (A,G,T,C) kodam, pāri klājas vēl viena kārtība – Superkods. Tas nav rakstīts cipariem, tam nav saistība ar olbaltumiem.
Tie paši burti, (A,G,TC) kas kodē olbaltumus, izkārtoti „pēc Fibonači”. Kods pāri kodam, (kods iekš koda), tās pašas zīmes (A,G,T,C), tikai dažādas nozīmes. Perezs Superkoda skaitliskās attiecības nosauc par rezonansēm..
„Aklais pulksteņmeistars”- Dokinsa apzīmējums dabīgai izlasei – nav bijis akls?
Molēkulā ar miljards tripletu, paslēpts tūkstošiem „rezonanšu.”Ķīmiskās bāzes sakārtotas matemātikas valodā.
Kods netraucē kodam, lai gan abi rakstīti vieniem un tiem pašiem burtiem.
Šādu dubultkodu viens miljards vārdiem vēl armijas šifrrētāiem jāmācās uzrakstīt. Paraugi ir:

Ņemot 144 bāzu fragmentu, bāze T (timīns) nostāsies 56 – 90 – 144 vietās.
Tas atbilst Fibonači skaitļiem 55 – 89 – 144.

Atgādināšu – Fibonači rinda ir1,1,2,3,5,8,13,21,34,55,89,144,233,377,610…
Katru skaitli dabū, saskaitot divus iepriekšējos.
Katru skaitli dalot ar iepriekšējo, dabū Zelta griezuma proporciju F = 1,618…

Ņemot 90 bāzu fragmentu, viens un tas pats burts nostāsies 34 – 56 – 90 vietās.
Fibonači skaitļi ir 34 – 55 – 89.
18 tripletu fragmentā, kurā ir 3 x 18 = 54 bāzes, rezonanses būs 54 – 32 – 22.
Fibonači rindas skaitļi ir 55 – 34 – 22.
Skaitīt var sākt no jebkuras vietas – burts, kurš būs gadījies pirmajā pozīcijā, atkārtosies atbilstoši Fibonači rindai.

Te būs atbilde uz Mak – Klintokas jautājumu – kā DNS zin sevi saremontēt?
Genoms izskaitļo („kontrolsumma”?) kļūdu un katras bojātās bāzes vietu pēc Fibonači skaitļiem.
Superkods kontrolē pašas DNS uzbūvi un laikam ne tikai to.
Dokinsa mēms pats kļuvis par mēmu (mēms – apmēram – garīga infekcija, psiholoģiskais gēns), „Egoistiskais gēns” nav egoistisks, pulksteņmeistars nav akls, un programma programmā bez programmētaja būtu jāpierāda ar ātrgaitas gadījumskaitļu ģenerātoru.

Vēl trešais kods.
Superkods un olbaltumkods vēl nav visi. Perezs atklāj un pierāda, izskaitļojot atommasu veidotās līknes un tripletu biežuma proporcijas – ir vēl viens kods – fraktālās ģeometrijas „DRAKONA līknes”forma.
2 metri DNS molēkulas šūnā ir blīvi sapakots ļoti īpašā veidā.
Pakojums atgādina seno ķīniešu/japāņu papīru locīšanas mākslu origami.
Senāk kā reliģisks atribūts, tagad kā izklaide origami tomēr nav vienkārša lieta. Viņas pamats ir fraktāļu ģeometrija, par dažiem origami jautājumiem ir diskutējuši lielākie matemātiķi.

2010.gadā žurnālā „Starpdisciplinārās zinātnes”(Interdisciplinary Science, September,2010) Perezs publicē pierādījumus – DNS molēkula ir salocīta pēc origami „DRAKONA locīšanas shēmas.”(„DRAGON fractal paper folding curve”).
Šāds locījums ir, Pereza vārdiem runājot, Zelta proporcijas delikāts risinājums.

Vienmēr ir bijis jautājums – kas vada embrioģenēzi?
Kas vada ķermeņa fraktālo uzbūvi, kas nosaka telpisko formu?
Ķīmiskais olbaltumu kods nosaka tikai aminoskābju lineāro secību olbaltumā.
Ja taisnība vairākiem autoriem, ka DNS izstaro radioviļņus, tad mūsu telpisko uzbūvi   vada DNS  radiosignāli pēc fraktālās Drakona līknes „ģīmja un līdzības.”

Superkods darbībā:
uzrāda kļūdas šūnas programmā, iedod kļūdu labošanai skaitlisko pamatu;
uzrāda kļūdas šūnai daloties. Ja meitas šūnās nav DNS „rezonanses”, šūnas tiek iznīcinātas;
retrotranspozoni (vīrusi) iejaucas DNS uzbūvē. Superkods kontrolē bāzu attālumus – rezonanses. Vēža šūnās Perezs ir atradis izjauktas rezonanses.
vieni alfabēta burti tiek lietoti biežāk par citiem. Tieši tāpat atšķiras dažādu tripletu atkārtošanās biežums. Ja nebūtu superkoda, nejaušās mutācijas evolūcijas gaitā būtu visus tripletus padarījušas vienlīdzīgus.

Par kompjūteru, kurš pats sevi diagnosticē, remontē, pavairo un attīsta, Zemes inženieri var tikai sapņot. Vistuvāk Superkodam tikuši Zelta griezuma akadēmijas matemātiķi, proektējot Fibonači skaitļu datoru. Tam jādarbojas ar fraktālām grupām.
Līdzīgs princips ir realizēts: Žans Klods Perezs 1994.g. patentē metodi, kā uzlabot supravadāmību, veidojot supravadītāju no fraktāliem domeniem.

Žans Klods Perezs par sevi saka: „Dievs vai pašorganizēšanās? Mans uzdevums bij pētīt pašorganizēšanos. Tagad, pēc 30 gadu darba, man nav noteikta viedokļa.”

Nīče ir rakstījis – „Dievs ir miris.” Tad paliek pašorganizēšanās?

Ja Nīčes vārdā nosauktā Dieva kapa turētāji grib to vēl paturēt, viņiem jāspēj Superkoda veidā, neizjaucot grāmatas tekstu, sarakstīt „Dievs kā ilūzija”, iekodējot tur Fibonači rindai atbilstošas „rezonanses.” Pēc paraugiem vieglāk, oriģināla rakstītājam bij grūtāk. Vai varēsiet?

DNS pieraksts.
DNS sastāv no „vārdiem”(tripletiem), vārdi sastāv no „burtiem”- četrām slāpekļa bāzēm – adenīns, guanīns, timīns un citozīns (A,G,T,C).
Katru vārdu veido no četriem burtiem trīs. Ir pavisam 64 vārdi (4^3 = 64).
Tie kodē 20 aminoskābes.
20 aminoskābes rada 40 000 dažādu olbaltumu.
Pasaules radīšanas astotā diena – matemātiskā radīšana:

Skaitļu matrices.
Matrices apvieno daudzas daļas vienotā sistēmā.
DNS kodu var pierakstīt skaitļu matricu veidā.
Ar skaitļu matricēm labāk var izdarīt matemātiskas darbības.

Matemātikai „viss cilvēcīgais ir svešs” – skaitļu matricu pieraksts ir parādījis acīm neredzamo:
DNS satur Zelta griezuma proporcijas;
DNS pamats ir tāds pats, kā pitagoriešu mūzikas gammai;
DNS ir saistība ar informācijas tehnoloģijās veiksmīgi lietotajām Adamara matricēm;
Un DNS ir fraktāla uzbūve.

DNS skaitļu matricēs ķīmisko simbolu burti tiek aizvietoti ar skaitļiem.
Skaitļi ir reāli, tie atbilst A,G,T,C ķīmisko saišu skaitam:

A un T savieno 2 saites.
C un G savieno 3.
Burtu vietā matricē tiek ielikti saišu skaitļi.
3/2 ir skaņkārtā kvinta, tā ir Zelta griezuma proporcija.

Pakāpju veidošanās.
DNS molēkula ir gara, lai to pierakstītu, skaitļu matricē tripleti jāceļ pakāpēs „n”.
Kvintu intervāli pakāpēs saglabājas:
n 1 kvinta būs 2/3;
n 2 kvinta 4/6/9;
n 3 kvinta būs 12/18/27;
Tos var uzrakstīt stabiņos vienu virs otra:
2/4/8/16/32
6/12/24/48
9/18/36/72
27/54/108
81/162
243
Tad tie izveido „skaitļu trīsstūri.’’
Kvintu attiecības būs, stabiņus lasot no augšas uz leju (vai otādi).
Tāds pats skaitļu trīsstūris atrasts sengrieķu matemātiķa Nikomaha aritmētikas grāmatā.

Pitagora gamma.
Pitgors pirmos skaitļu trīsstūra skaitļus reizināja un dalīja pēc īpaša algoritma.
Septiņi skaitļi piepildīja oktāvu – radās gamma, līdzīga diatoniskajai gammai.
Pitagoriešu gammas un DNS pamatā ir viens un tas pats skaitļu trīsstūris.

Cilvēka genoma projekta ietvaros visi AGTC burtiņi ir nolasīti, tikai burtu sekvences nedod izpratni, kas tur rakstīts.
Mūzikas gammā svarīgas ir proporcijas starp skaņām. Varbūt genomu arī jālasa ne ķīmijas (nukleotīdi), bet simetrijas (fraktāļi; proporcijas) valodā.
DNS hromosomu šķidrajiem kristāliem ir blokveida uzbūve – tie ir fraktālās attiecībās domens ar domenu. Viņu proprorcijas var izteikt skaitļos un tehniski pārveidot „gēnu muzikā.’’
„Visa teorētiskā fizika balstās uz simetrijas un invariances principiem,”- G. Veils.
Bioloģija ir veiksmīgi izvairījusies no matemātiskas formalizācijas. Sakarā ar biorobotu un DNS kompjūteru projektiem ģenētika sāk atgriezties pie simetrijas pamatvalodas.

„Eiropas nolaupīšana.”
Cilvēki vienmēr ir ticējuši ūdens un mūzikas dziednieciskajam spēkam.
Mūzika rezonē ar audu H2O klāsteriem, ūdens maina šūnu apvalku polarizāciju.
Visām dzīvajām būtnēm ir vienāds DNS pamats – vienāda gamma, mūzika katram sava.

Senā pitagoriešu gamma? Nē, divi vienā -
pitagoriešu un DNS gamma.
„Ogļu un tērauda savienība”? Nē, Eiropas nolaupīšana -
„Matemātikas un mūzikas savienība.”

Viņas trigrammu simboli ir Dienvidkorejas karogā.
Taizemes aviadienests viņas padomus izmanto lidojumu drošībai.
Internets piedāvā tūlīt mest trīs monētas pār I Czin heksagrammām.
Iesākumā I Czin nebija zīlēšanas, bet Pasaules uzbūves grāmata.

Galvenā tabula I Czin grāmatā ir 64 heksagrammas, tajās ierakstītas visas bijušās, esošās un nākamās lietas.
Heksagrammas sastāv no divām trigrammām un trīs digrammām.
Visas ir lasāmas atsevišķi, vai arī mazāko ietverot lielākajā.

Pārtraukto un nepārtraukto līniju binārās opozīcijas veido hierarhsku sistēmu.
Nolasītas tiek gan heksagrammas, gan atsevišķi trigrammas un digrammas.
Lelākais mūsdienu valodnieks Jākobsons raksta, ka binārās opozicijas ir dabīgās valodas vienojošs spēks.

Ir virkne strukturālu līdzību starp I Czin 64 heksagrammām un DNS uzbūvi.
DNS visām Zemes dzīvajām radībām ir vienāda. (Par būtiskām slēptajām atšķirībām – ne tagad).

Četras DNS slāpekļa bāzes tiek apzīmētas ar burtiem.
Trīs burti no četriem (A;G;C;T) veido tripletus, kuri, tāpat kā I Czin heksagrammas, var būt tikai 64. (4^3 = 64).

DNS 64 tripleti nosaka visu dzīvo būtņu olbaltumu uzbūvi.
I Czin 64 heksagrammas apraksta visas iespējamās situācijas.

Katrai no četrām DNS slāpekļa bāzēm atbilst heksagrammas līniju pāris:
C (citozīns) – divas nepārtrauktas līnijas ===.
A (adenīns) – nepārtraukta apakšējā un pārtraukta augšējā.
T (timīns) – pārtraukta apakšējā un nepārtraukta augšējā.
G (guanīns) – abas pārtrauktas līnijas.

Gēnu (C,A,T,G) matricu kāpinot trešajā pakāpē, dabū 64 tripletu matricu, līdzīgu I Czin 64 heksagrammu tabulai.
Gēnu matricu var pārvērst skaitļu matricē, izmantojo pašā DNS esošus, reālus skaitļus.

No slāpekļa bāzu matrices uz skaitļu matrici.
No bāzu simboliem veidoto gēnu matricu var formalizēt, pārvēršot skaitļu matricē.
Ar skaitļu matricu vieglāk strādāt. Bāzu simbolus – burtus var aizvietot ar ūdeņraža saišu skaitu, kas saista šīs bāzes. Bāzes savienojas tikai noteiktos pāros – A ar T un G ar C.
A ar T saista 2 saites.
G ar C saista 3 saites.
Ja I Czin heksagrammās nepārtrakto līniju aizvieto ar 3 (saišu skaits G ar C), un pārtraukto aizvieto ar 2 (saišu skaits A ar T), tad heksagrammu tabula pārvēršas DNS 64 tripletu matricā.
2 un 3 senajā Ķīnā skaitījās Zemes un Debess skaitļi.
Pitagoriešiem arī 2 un 3 skaitījās svarīgi skaitļi. Pitagors:
„Skaitlis 2 jāuzskata par sievišķīgu, kurš nevar radīt jaunas skaņas bez vīrišķā 3.”
Abi kopā veidoja kvintu – pitagoriešu mūzikas rindas pamata intervālu.

Kopš publicēti aprēķini, ka DNS satur daudz vairāk informācijas, kā iespējams ierakstīt gēnu lineārajā secībā, arvien vairāk tiek radīti alternatīvi ieraksta modeļi.
Informācija DNS var būt ierakstīta telpiski, paraugs tādiem ierakstiem ir – tā ir kristallogrāfija. DNS hromosomas ir šķidrie kristali.
Telpiskas (Rīmaņa) ģeometrijas Zelta griezuma proporcijas nes Šehtmana kvazikristāli, fullerēni, pentasimetriskie bioloģskie objekti (piem. spirāles gliemežvāki), ūdens molēkulu ansambļu dodekaedri u.c.
Horhes Luisa Borhesa stāstā telpiska informācija tiek burtiski izaudzēta Padebešu impērijas valdnieka dārzā. Tie ir augi, košuma krūmi un koki, kuru izmēri glabā slepenu vēstījumu.

Sarežģītības dēļ pierādījumus aiztaupīšu, bet arī I Czin heksagrammu skaitliskajās matricēs, tāpat kā kristālos un DNS ir Zelta griezuma proporcijas.
I Czin skaitļu matrici var pārveidot skaitļu trīsstūrī, un tas ir pilnīgi vienāds ar pitagoriešu un Platona skaitļu trīsstūriem.

Pitagoriešu zvērests: „Zvēru tetrādes (A;G;T;C ?) vārdā, kura sūtīta mūsu dvēselēm, tajā ir mūžīgās dabas avots un saknes.”

Pitagoriešu avots un saknes nāk no daudz vecākās I Czin, ja vien tā nav bezcēloņa sinhronija ar laika nobīdi, kā teiktu, apkārtne staro, Karls Gustavs Jungs.

Gan DNS, gan olbaltuma molēkulas lineārais sakārtojums nes muzikālus fragmentus pitagoriešu diatoniskajā skaņkārtā. Cilvēku estētiskie priekšstati ir ierakstīti gēnu Zelta griezuma proporcijās.
Ir radies kultūras virziens „Genoart”, kurā cenšas radīt grafikas, arhitektūras, glezniecības, literatūras un mūzikas darbus atbilstoši gēnu un I Czin skaitļu matricām. Sasniegumi tiek patentēti.

Vēsture nav saglabājusi senās Ķīnas mūzikas pierakstus.
Leģendas vēsta, ka mūzikai bijusi liela fizioloģiska aktivitāte – mūzika varējusi izaudzēt stādus, izārstēt cilvēkus un aizraidīt aizā ienaidnieka karaspēku.
Senās Ķīnas mēru un svaru sistēma bijusi radīta atbilstoši mūzikas likumiem.
64 heksagrammas ir muzikālas harmonijas izpausme, bet mūzikas kvintas skaitļi 2 un 3, kuru tenzoru (Kronekera) pakāpes veido 64 heksagrammas, ir Zemes un Debesu skaitļi.
„Mūzika rodas no samērības, un lielā Vienotība ir tās pamatā. Mūzika pastāv Zemes un Debesu saskaņā,”- Hermanis Hese.
Pitagorieši, DNS un I Czin arī pastāv Zemes un Debesu saskaņā.
Pitagora trīsstūris ir atvasināts no I Czin, senāk cilvēki bija gudrāki?
Vai I Czin ir atvasināts no anunakmdf4fun950, to laikam neuzzināsim.

Aleksandrs Markovs, bioloģijas zinātņu doktors, aktīvs zinātņu popularizētājs:
„Acīmredzot Vavilova homoloģiskajās rindās parādās kādas, ne tikai bioloģiskām sistēmām, kopīgas likumības.”
Skaistais patiesības uzvaru laiks. „Tukstoši jūdžu sākas ar vienu soli.”
Kas neredz evolūcijas ceļa virzību (nomoģenēzi), tam paliek pirmā soļa šķietamā nejaušība (gadījuma mutācijas).

Vavilova „Iedzimstošās mainības homologo rindu likums.”
Valodniecība atļauj lietot gan „homoloģisko”, gan „homologo”, es izvēlējos īsāko. Likums skan tā:

„Ģenētiski tuvām sugām un ģintīm raksturīgas līdzīgu, iedzimstošu izmaiņu rindas, tā ka, zinot vienas sugas vai ģints formas, var paredzēt paralēlu formu pastāvēšanu citās sugās vai ģintīs.
Veselām augu dzimtām raksturīgs noteiktu izmaiņu cikls, kas vienāds visām  attiecīgās sugas ģintīm un sugām.”

Darvinisms saka – rindas ir homologas tāpēc, ka ir kopīgs sencis.
Graudaugiem izklausās ticami, tā varētu būt.

Bioloģijas Mendeļejevs.
1920 – tajā gadā Saratovā, Selekcionāru kongresā, Vavilova referāts par homologajām rindām tiek uzņemts ar ovācijām.
Viņa demonstrētās tabulas atgādina Mendeļejeva Periodisko sistēmu:
Horizontālas rindas atbilst graudaugu (rudzi, mieži, kvieši) sugām.
Vertikāli stabiņi – variācijām.
Tāpat kā Periodiskajā sistēmā atstātas tukšas vietas vēl neatklātiem elementiem, arī Vavilova tabulās atstātas vietas vēl nepazīstamām graudaugu variācijām.
Tāpat kā vēlāk atklāj Periodiskajā sistēmā trūkstošos elementus, tāpat vēlāk pamana Vavilova paredzētās variācijas.
Nav brīnums ka Vavilovu darvinsti nepieņēma. Toties Vavilova homologās rindas ņēma vērā Ļevs Bergs, izstrādājot evolūcijas Nomoģenēzes teoriju (nomos – grieķ.- likums): Evolūcija nenotiek kļūdai maldoties. Mutācijas notiek pa noteiktām līnijām.

Homologās rindas dzīvniekiem.
Vavilova  homologās rindas attiecās tikai uz augiem.
Bet jau pirms Vavilova, 1868 – tajā gadā amerikāņu paleontologs Edvards Kops (1840 – 1897) apraksta homologās rindas dzīvniekiem – abiniekiem, somaiņiem, placentāļiem.
Vavilovs (atsaucoties) izmanto Kopa idejas un terminolģiju.
Pirms Kopa bija zināmas paralēlās rindas ķīmijā – spirtiem, ēteriem, merkaptāniem.
Kops salīdzina dzīvnieku paralelās rindas ar ķīmisko savienojumu rindām.
Ja augu un dzīvnieku paralēlismus darvinisms skaidro ar kopīgu senci, tad kurš ir kopīgais „sencis”alkānu, spirtu vai organisko skābju homologajām rindām?

Organisko vielu paralēlās rindas.
Homologās rindas ķīmijā pirmais formulējis Š. Žerārs 1844.gadā (Francija).
Tās veido alkāni, spirti, karbonskābes un citi oganiskie savienojumi.
Alkānu homologā rinda – metāns, etāns, propāns, butāns…
Spirtu homologā rinda – metanols (koka spirts), etanols (vīna spirts), propanols, butanols…
Karbonskābju homologā rinda – skudruskābe, etiķskābe, propionskābe, sviestskābe…
Ja homologās rindas skaidro ar kopīgu senci, tad etilspirta sencis būs metilspirts?

Arhaiskās homologās rindas.
Homologās rindas var atrast pat izrakumos.
Starp Juras un Krīta periodu dzīvojušajiem ammonītiem (gliemji) ir atklātas homologās rindas ģenētiski tālām ģintīm. Ammonītiem tās redzamas kā kopējas anomālijas.

Olbaltumu paralelās rindas.
1980 – tajos gados Meiens, pētot olbaltumvielu uzbūves tabulas, atklāj olbaltumu paralēlās rindas pēc 10 (no 20) aminoskābju dominējošas iekļaušanas olbaltumvielās.
Šo aminoskābju gēnus veidojusi galvenokārt gēnu horizontālā pārnese, kopīgie senči – plazmīdas un vīrusi?
Ir citi cēloņi, kas nosaka paralelās rindas, tie nav kopīgais sencis.

Paralelismi sēnēm un kukaiņiem.
1863.gadā entomologs Volšs apraksta homologās rindas kukaiņu sugām.
Ja pazīmes izmainās vienā sugā, tās līdzīgi mainīsies citās sugās.
Sakardo un Cederbauers to pašu novēro sēnēm.
Pārāk daudz nomoģenēzes (nomos – likums), lai mutācijas būtu nejaušas.

Bioizomērija.
Ar darviniskajām nejaušībām, kopīgo senci vai dabīgo izlasi virzīto evolūciju izskaidrot nevar. Rindas neveido nejaušas mutācijas. Kopīgs sencis nav iespējams ķīmisko vielu un kristālu homologajām rindām. Dabīgā izlase iznīcina, ne rada.
Tas pats Meiens, kurš atklāja olbaltumu paralēlās rindas, piedāvā atslēgas vārdiņu – bioizomērija.

Ķīmisko elementu izomērija ir spēja, nemainot ķīmisko formulu, mainīt ķīmiskās īpašības. Tie paši atomi molēkulā pārkombinējas citādos veidos.
Bioizomērija ir sistēmas sastāvdaļu pārkombinēšanās dzīvajos organismos.

Ar vienām un tām pašām matemātiskām formulām var aprakstīt atomu pārkombinēšanos kā molēkulās, tā augos, kur par „atomiem” pieņem zvīņas, ziedlapiņas, sēklas, lapas un spurgaliņas. Tas ir pierādīts ar teorēmām.
Struktūras elementi atkārtojas, pamats ir matemātisks. Homologās rindas nevar nebūt, viņas ir sistēmas sastāvdaļa.
Skaistākie matemātiskie paralelismi ir nervu, asinsvadu un bronhu zari līdzīgi upju pieteku, zibens šautru un koku zariem.
Augus, dzīvniekus, ogļūdeņražus un kristālus nevieno kopēja iedzimtība.
Skaisto uzvaru laiks – tos vieno matemātisks kopsaucējs.

Hermanis Hese apraksta arhitektūras formas, muzikālas kompozīcijas, literārus sacerējumus un filozofiskus traktātus kā lielas Stikla Pērlīšu spēles daļas.
Karls Gustavs Jungs ķīniešu I Czin grāmatu saista ar sinhroniju -
tas pats likums, kurš vadījis heksagrammu sastādītājus, vada metamo stiebriņu krišanu.
Verners Heizenbergs:„Visums nav materialistisks, Visums ir matemātisks.”
Lūkasa 12:7: „Bet arī visi jūsu galvas mati ir skaitīti.”

Semiotika – zīmes. Semantika – jēgas. Semantika būs mūsu jautājums.
Semantiskais lauks – valodniecības izdomāts.
Visuma Semantiskais lauks – Naļimova izdomāts.
Teksti – atsaiņotas jēgas. No neesamības atskrubinātas esamībā.
Apziņa skrubina. Process, ne vieta.
Visa mūzika klavierēs, jāprot tik spēlēt.
Slēptā kārtība rada, jāprot tik ieraudzīt.
Loģiskās, metaforiskās, mītiskās jēgas. Jēgu blīvumu hierarhija.
Nirvāna. Jēgu skrubināšana „atpakaļ.”
10. Nejaušība nerada. Spontanitāte rada.
11. Antropais princips. Mēs bijām te gaidīti.

1. Semantika un Semiotika.
„Tur ārā” ir zīmes (semiotika).
Burts, skaņa, „tilts, tacis, rejošs suns, gans, tērpies tēva skrandās”- viss ir zīmes.

Semantika ir jēga – ko šīs zīmes nozīmē mums.
Piemēram –„krāsu un skaitļu nozīmes latviešu folklorā.”.
Semantiskais nav materiālistisks, tas  ir matemātisks (varbūtību blīvumi).
Semantiskais ir apziņā.

2. Semantiskais lauks.
To izgudrojuši valodnieki:
Akadēmiskā terminu datu bāze:
„Semantiskais lauks ir valodas līdzekļu kopums, ko vieno kāds semantisks elements, piemēram, laiks, skumjas, tautasdziema vai raganas:
laika semantiskais lauks.
skumju semantiskais lauks.
tautasdziesmu semantiskais lauks.
raganu semantiskais lauks (gan dzīvas sievietes, gan mitoloģiskas būtnes).

3. Visuma Semantiskais lauks.
To izdomājis Naļimovs, tas ir visu semantisko līdzekļu – lingvistisko, matemātisko, enerģijas, formas, kustības un mūzikas elementu kopums.
Visuma Semantiskais lauks ir a priori eksistējošu, sapakotu, nerealizētu jēgu nesējs.
Neizsaiņotās jēgas līdzīgas Platona idejām.
Platona primārie skaitļi ir nebūtībā sapakoti uz skaitļu ass.
Naļimova primārās jēgas ir sapakotas uz semantiskās ass.
Sapakotas ir neesamībā, atsaiņotas esamībā, kad mēs viņas lietojam.
Diskrētās, atsaiņotās jēgas ir izteicamas matemātiski, varbūtību blīvumos.
Jēgas nav viennozīmīgas, tāpat kā realitāte.

4. Teksti.
Cilvēks ir teksts. Tekstam ir semantisks lauks.
Alkohols, bailes, draudi, pūlis, nauda, narkotikas – izmaina personas semantisko lauku; dzēš veselus apgabalus, pārspīlē citus, deformē lauka formas.

Bailes un draudi.
Izslēgts no Universitātes, bijušais students Naļimovs 18 gadus pavada Staļina „kūrortos.” Par patstāvību, par garīgumu, par citādību. Tomēr vēlāk kļūst par tās pašas Universitātes matemātikas profesoru. Vairāk citēts ārzemēs, nekā dzimtenē. Daļa no viņa divpadsmit grāmatām joprojām nav Krievijā izdotas.

Naļimovs lieto Beiesa loģiku.
Aristoteļa loģika  no diviem pieņēmumiem veido viennozīmīgu slēdzienu.
Beiesa loģika viennozīmīgus slēdzienus nedod.
Beiesa siloģismu slēdziens ir varbūtīgs, grafiski – vesels „lauks.”
Pēc Beiesa loģikas nevar atšķirt patiesu apgalvojumu no meliem, noteikt var tikai varbūtības.
Daudznozīmība nav Beiesa loģikas trūkums.
Mākslīgo valodu trūkums ir daudznozīmības trūkums.
Konkrētās vārdu nozīmes nosaka konteksts.

5. Apziņa – process, ne vieta.
Zīmes ir vienmēr, „tur ārā.” Bet vienīgi apziņa zīmēm piešķir noteiktas nozīmes.
Kopš Dekarta laikiem ir pieņēmums –  apziņas vieta ir smadzenēs.
Neskaitāmi, ar visu zinātnes stingrību izdarīti pētījumi Dekarta pieņēmumus apgāž.
Nav atklāti neiroloģiskie apziņas mehānismi (izņemot atmiņu), nav atrasta vieta, kur apziņa mājo.

Nepierādīts materialistu apgalvojums: smadzenes producē apziņu.
„Kā kuņģis gremo. Tā smadzenes domā.”
Neironi producē olbaltumvielas un elektriskos potenciālus, tas ir pierādīts.
Smadzenes producē sajūtas, domas, tēlus un gribu – nav pierādīts.
Smadzenes darbojas sasaistē ar apziņu, tas ir pierādīts.
Apziņa atkarīga no smadzenēm – nav pierādīts.

Apziņa darbojas kvantu laukos, starp kuriem pastāv quantum entanglement – kvantu nelokālā sasaiste. Tāpat kā kvantu lauki, apziņa ir nelokāla realitāte, viņa ir visur.
Apziņa caurauž matēriju, matērija kļūst „saprātīga.”
Cilvēka apziņa ir lielās kvantu kārtības fraktālis.

Dzīvnieku evolūcija nebūtu iespējama bez iepriekš uzdotiem, saprātīgiem dabīgās izlases kritērijiem.
Visuma evolūcija nebūtu notikusi bez iepriekš uzdotām kosmoloģiskām konstantēm.
Evolūcijas procesu līdzība liek domāt par matemātisku kopsaucēju.
Teksti ir dažādi, uzbūves principi vienādi, algoritmiskais Visums.
Kopsaucējs ir matemātisks, varbūtību semantisks režģis.

6. Tukšumā viss ir.
Kur bija atlanti, kur bija lemūrieši? Pirmais bij Platons, kas pateica – idejas  ir neesamībā, idejas ir primāras.
Platona pasaulē skaitļi ir primāri, tie ir sapakoti uz skaitļu ass.
Naļimovam jēgas ir primāras, neesamībā  sapakotas uz semantiskās ass.
Šodienas zinātnē kosmoloģiskās konstantantes skaitās primāras.
Kas bija pirmais, ola vai vista?
Kosmoloģiskās konstantes bija pirmās, Tukšumā klejodamas.

7.  Slēptā kārtība rada.
Nejaušo mutāciju skaits vienas paaudzes laikā ir zināms {10^(-)5 – 10^(-7)}.
Vairāku Visumu mūžu nepietiktu, lai nejaušo mutāciju dēļ rastos jauna suga.
Ir pierādīts – jaunas sugas uzrodas 5 – 10 tūkstošu gadu laikā. Uz ģeoloģiskā laika skalas tas skaitās – pēkšņi.
Evolūcija nav nejauša, to nerada nejaušās mutācijas.
Nejaušības ir daļa no likuma, attīstība ir virzīta.

Semantiskā hierarhija.
Ir loģiskās  jēgas, metaforiskās jēgas un mitoloģiskās jēgas.
Pirmās pakļaujas Aristoteļa, metaforiskās un mitoloģiskās – Beiesa loģikai.
Precīzākās ir loģiskās jēgas, pārējās veido varbūtību laukus un pārklājas.
Nabadzīgākās ir loģiskās jēgas, salīdzinot ar pārējām divām – mazs semantiskais lauks.

Bābeles tornis nav jaunu valodu simbols – lai „sajauktu valodas” pietiek, ja rodas jaunas nozīmes vecajiem vārdiem.
Aitasgalvas neiemācījās dūņu ķieģeļu valodu, jēgas aizgāja katra uz savu pusi.
Datorgalvas nemācās mežu un ezeru mūziku, galvas aiziet katra uz savu pusi.
Realitāte ir bagātāka par loģisko domāšanu:
„Ja matemātika nav pretrunīga, tā ir nepilnīga.”- Kurts Gēdelis.
Pāvels Florenskis: „ Patiesība ir antinomija, un nevar tāda nebūt. Patiesība nav loģiska, un tas kļūst redzams, tiklīdz patiesība tiek ietērpta vārdos.”
Ja mums būtu tikai loģiskās jēgas, mēs nesaprastu viens otru.

9. Dažāda attieksme. Budisms un Kristus.
Ceļš uz Nirvanu – atteikšanās no pieķeršanās jēgām.
Izzūd atskrubinātās jēgas – atgriežas neizsaiņotā stāvoklī.
Nirvāna ir jēdzīgi neaprakstāms stāvoklis, tā ir esamība neesamībā.
Nirvānā kļūst brīvs no jēgu nebrīves, parodoksāli, arī no brīvības brīvs.

Naļimovam budisms un Kristus papildina viens otru.
Budismā, nodzēšot jēgas, aiziet no ciešanām. Kristus izkliedē ciešanas mīlestībā.
Abiem kopīga – Nekā ontoloģiskās nozīmes apzināšanās, aloģiskā loģika.
Abu mērķis ir kontinuāls, izzūdošs diskrētais Ego.

10. Nejaušība vai likumība.                                                                                                                                                                                                                                    Darvinismā – nejaušas mutācijas.
Sinerģētikā – nejaušas fluktuācijas.
Universālajā Evolucionismā – gan viens, gan otrs.
Aklo vistiņu spēles termodināmiskā līdzsvara trūkuma apstākļos.
Spēlmanis dumjš, iznākums nejēdzīgs.
Mēģinājumu un kļūdu metode.
Visus variantus pārbaudīt nevar.
Tā domā fundamentālie darvinisti.

„Ričards Dokinss (Richrd Dawkins) uzskata, ka dzīvā pasaule ir pakāpenisku mēģinājumu un kļūdu procesa rezultāts bez dziļākas jēgas un nozīmīguma.” (Ervins Lāslo „Zinātne un Akšas lauks.”).

„Pēcdarvina bioloģijā ir atklāts, ka bioloģskā evolūcija nav tikai dabiskai izlasei pakļautu nejaušu mutāciju iznākums.Tā ir daļa no Visuma evolūcijas. Uz Zemes evolūcija radīja fizikālus, ķīmiskus un termālus apstākļus, kas bija piemēroti, lai sāktos iespaidīgie bioloģiskās evolūcijas procesi. Šādi apstākļi varēja rasties vienīgi Visumā, kur valda precīzi saskaņoti likumi un likumsakarības. Pat sīka atkāpe no tiem būtu padarījusi dzīvības rašanos neiespējamu uz visiem laikiem.”(Ervins Lāslo „Zinātne un Akašas lauks”).

Brīvu radīšanu Naļimovs sauc par spontanitāti. Tā nav cēloņsakarīgi saistīta ar pagātni, bet rezonē ar nākotnes atraktoriem.

13. Mēs bijām te gaidīti.
Telpa, laiks, skaitlis un jēga ir primāri, tie saistīti semantiskajā režģī.
Apziņas evolūcija tiem pievienojusi kosmoloģiskās konstantes.
Nedaudz ir apgrauzts un atskrubināts Semantiskā Visuma apsegs, tikai nedaudz.
Visums ir piemērots mums, un mēs esam piemēroti Visumam.
Partizānu karš nav beidzies.
Pret bezjēdzību, par neredzamo kārtību, par aloģisko, kontinuālo domāšanu.
Mēs neuzvarēsim, bet cīnīsimies, Skudras nepadodas.
Visums ir piemērots mums.
Mēs bijām te gaidīti.

„Atbilstoši šodienas zinātnes priekšstatiem, visas dzīvās būtnes iegūst formu un funkciju pašorganizēšanās ceļā.
Pēdējo 20 gadu laikā kļuvis zināms, ka pašorganizēšanās notiek arī neorganiskajā pasaulē.”- Hermanis Hākens, sinerģētikas dibinātājs.

Paldies sinerģētiķim Hākena kungam par spoži pieteikto tēmu.
Nedzīvo lietu dievi būs iepriecināti.

Vārds sinerģētika cēlies no grieķu synergetikos – kopdarbība.
Tāpat kā krievu vispopulārākais vārds, kuru nenosaukšu, sinerģētika var nozīmēt visu, daudz ko, vai arī neko.
Hākens nosauca vienu no nozīmēm – nedzīvās pasaules evolūcija.
Tas Darvina kungam nebija ienācis prātā.
Zinātne, stāvi sinerģētikai klāt.

Kungi un dāmas, apjukums pamatots – sinerģētika un Universālais Evolucionisms (UE) nav viens un tas pats. Sinerģētika un UE ir gandrīz viens un tas pats.
Vispirms uz zinātnes bāzes radās sinerģētika (Hākens; Prigožins).
Pēc tam uz sinerģētikas bāzes – Universālais Evolucionisms (Jāns; Moisejevs).
Sinerģētika vispārina zinātnskus eksperimentus.
UE vispārina sinerģētiku.
Sinerģētika runā par pašorganizēšanos. UE to nosauc par evolūciju.
Darvina kungs arī tā darīja, paplašinot pasugu radīšanu, ko visi ir redzējuši (piemēram – suņiem) uz sugu izelšanos, ko neviens nav redzējis.

Dzēruši vecu vīnu.
Gan vieni, gan otri ir lējuši veco vīnu:
S inerģētikas „struktūru disipācija” ir analogs Darvina dabīgajai izlasei.
Universālais Evolucionisms nedzīvām lietām piedēvē visus trīs Darvina kūtī dzimušos – iedzimtību, mainību un dabīgo izlasi.
Vīns atraisa mēli:
„Pašorganizējas tikai atvērtas sistēmas – tādas, kas saņem enerģiju, vielu un informāciju no āra.
Pašoganizēšanās notiek bez ārējas iedarbības.”
Bez vīna šos teikumus vienā tēmā nav iespējams savienot.

Universālā Evolucionisma mācībai savu ekzaktu pētījumu nav.
Tāpēc tā izmanto sinerģētikas, astronomijas, bioloģijas un ekoloģijas sasniegumus.

SINERĢĒTIKAS DARBA ZIRGI:

Nelīdzsvarotas sistēmas – tādas, kas saņem vielu, enerģiju un informaciju no āra.
Pašorganizācija ar Stūmēja, Ģērbēja un Barotāja palīdzību.

Kārtības parametri – temperatūra, spiediens, reaģentu daudzums un koncentrācija  pārvalda sistēmas attīstību.
Labi no malas organizēta pašorganizēšanās.

Fluktuācijas – nejaušas mikrolīmeņu svārstības.
Nejaušas makro novērotājam, mērogu dēļ.

Bifurkāciju punkti – katastrofu un atdzimšanas vietas.
Ķēde trūkst vājākā vietā, evolūcija visur nav.

Disipatīvas struktūras . Disipācija – siltumkustība, difūzija, viskozitāte, berze – „izgriež” vājākās vietas. Līdzīga Darvina dabīgajai izlasei.

Atraktors – ģeometriska vai matemātiska konstrukcija – punkts fāžu telpā, kas jauno sistēmu pievelk.
Objekti virzās uz atraktoriem – „atļautām” vietām. Visas vietas nav līdzvērtīgas – ir tādas nākotnes, kuras nekad nenotiks.

Noturība. Pārmaiņām jābūt noturīgām (Prigožins).
Citādi neiznāk evolūcija.
Protams, Prigožina kungs, norādei sekosim.
Sekosim arī lai„pašorganizēšanās”(atgriezenisks process), netiktu aizstāts ar „evolūcija”(noturīgas pārmaiņas).

Pašorganizēšanās definīcija sinerģētikā: Pašorganizēšanās ir stāvokļu izmaiņas, kas notiek bez MĒRĶTIECĪGAS ārējas iejaukšanās.

Vai cilvēka noteikti kārtības parametri, (karsēšana, reaģentu koncentrācijas, strāvas padeve lāzeram), nebūtu mērķtiecīgi?

SINERĢĒTIKAS PIEMĒRI.

Lāzers.
(Piemēru piedāvā Hākens, sinerģētikas aizsācējs).
Hermanis Hākens, ar lāzeriem strādājot, novērtē elektronu pašorganizēšanos sinhronam starojumam.
Elektroni pašorganizējas tik ilgi, kamēr lāzers no malas tiek uzlādēts.
Atslēdzot ārējo enerģiju, koherence lāzerā pazūd.
Lāzers ir pašorganizēšanās piemērs.
Ir vai nav lāzera uzlādēšana – mērķtiecīga iejaukšanās no malas?

Autokatalītiskās ķīmiskās reakcijas.
(Piemēru piedāvā Prigožins, arī sinerģētikas patriarhs).
Glāze ar šķidrumu, kurš maina krāsu.
Divu reaģentu koncentrācijām mainoties katalizātora klātbūtnē, šķidrums periodiski kļūst sarkans, tad atkal zils.
Tā ir „Ķīmiskā pulksteņa”reakcija, apvēršanās periods ir no 10 līdz 100 sekundēm, atkarībā no temperatūras.
Cilvēka  sagatavoti reaģenti, krāsvielas, temperatūra un katalizātors.
Ļoti labi cilvēku organizēta pašorganizēšanās.

Benāra šūniņas.
(Prigožina piemērs).
Karsējot trauku ar eļļu, pie zināmas temperatūras veidojas sešstūru šūniņas.
Šūniņas dzīvo tik ilgi, kamēr trauks tiek pareizi karsēts.
Krītoties temperatūrai, pašorganizēšanās beidzas.
Prigožina kunga replika: „Pārmaiņām jābūt noturīgām.”

Virpuļi.
Virpuļi sinerģētikā skaitās pašorganizēšanās simbols.
Laminārai plūsmai sasniedzot noteiktu ātrumu, plūsma sāk vedot virpuļus.
Enerģijai izčākstot, pašorganizēšanās simboli nogrimst laminārajā plūsmā.
„Kas paliek pāri? Dziļas alkas…” Pēc noturības, kā augstāk teikts.

Ferromagnētiķu „evolūcija.”
Ferromagnētiķis nav pastāvīgs magnēts, paaugstinoties temperatūrai, viņš magnētiskās īpašības zaudē.
Radies paramagnētiķis ir ar sliktākām magnētiskajām īpašībām.
Karš ir miers, okupācija ir aizsardzība un involūcija ir evolūcija, tikai ar pretēju zīmi?

VISS NAV TIK SLIKTI.
Sinerģētika labi darbojas bioloģiskajās populācijās, demogrāfijā, klimata un laika apstākļos, darba grupās, politikā un ekonomikā.
Ir redzamas gan nelīdzsvarotas sistēmas, gan bifurkāciju punkti, gan jaunu, stabilu sistēmu rašanās.
Sistēmu rašanās ir evolūcija burtiskā nozīmē.
Vīlušies būs tie, kas bija iedomājušies sugu rašanos.

Arī Zemes pagātnē ģeologi saskata nedzīvās dabas evolūcijas pēdas.
„Zemes vēsturi raksturo vielas diferenciācija.
Kalnu iežiem parādās jaunas struktūras.
Iežu struktūra ar laiku kļūst sarežģītāka.
Ģeoloģijas vēsturē evolūcijas temps paātrinās.”
Vai citos apstākļos radās citādas struktūras (evolūcija nav)?
Vai tiešām evolucionēja kristalizējušies ieži?(ir evolūcija).
Interneta lapai to nav iespējams pavaicāt.

Pašorganizēšanās notiek vienkāršās sistēmās: virpuļu rašanās, elektronu koherence, ķīmiskā reakcija – te notiek vienkārša daļiņu kustības saskaņošana, valda punkta vai periodiskā cikla atraktors.
Pašorganizēšanās notiek arī tur, kur dominē simetrijas likumi:
sniegpārsliņu, ledus kristālu, Platona ķermeņu (Zemes pamata plātnes), iežu kristālu veidošanās.

Pašorganizēšanās nenotiek sarežģītās sistēmās:
kuras vada sarežģīts algoritms (embrioģenēze).
kuru informācija tālu pārsniedz nejaušas (fluktuācijas) rašanās varbūtību (RNS; DNS; šūna).
Embrioģenēze:
no vienas šūnas rodas ap 200 dažādu šūnu veidu;
visi veidi precīzi ieņem savas vietas, veidojot orgānus;
cilvēka intelekts nespēj sastādīt embrija algoritmu;
tomēr algoritms pastāv, un visam mūžam (attīstības; homeostāzes; apoptozes).

Kas radīja algoritmus?
Hermanis Hākens, vaicāts par Dieva lomu likumu radīšanā, atbildējis:
„Sinerģētika nevar būt ne teistiska, ne ateistiska. Sinerģētika pamatojas uz pašorganizēšanās izpēti, tāpēc no pirmā acu uzmetiena liekas, ka Dieva ietekme ir izslēgta. Bet mēs varam stādīt nākošo jautājumu: kas radīja likumus, pēc kuriem notiek pašorganizēšanās?”

Kas radīja likumus?
Prigožins atbild – informācija pašģenerējas.
„Nāc ārā no ūdens, nāc ārā no ūdens, jo tev ir skaistas kājas.”
Nāc ārā no senajām jūrām, ar mūslaiku piemēriem!
Šodien nevienam nav izdevies radīt RNS, neraugoties uz lielo zinātnisko potenciālu un pūlēm.
Tomēr mums jātic, ka pirms 3,5 miljardiem gadu RNS radusies random walk ceļā senajās jūrās?
Zinātne, palīdzi manai neticībai – ko darīt ar piemēriem, kurus ikviens, kas skolai garām gājis, var pārbaudīt?

Vienas olbaltuma molēkulas NEJAUŠAS rašanās varbūtība.
Molēkula vidēji sastāv no 400 aminoskābēm.
Iespēja nejauši izveidotes tādai molēkulai ir 1 pret 10 pakāpē 450.
Nejauša varbūtība beidzas pie attiecības 1 pret 10 pakāpē 50.
Pilnīgi izslēgta nejaušas pašorganizēšanās iespēja.

Vienas DNS molēkulas NEJAUŠAS izveidošanās varbūtība.
Pēc astronoma Freda Hoila aprēķiniem varbūtība ir 1 pret 10 pakāpē 40 000.
Vēl vairāk izslēgta nejauša rašanās, tā paša iemesla dēļ.

Vienas šūnas nejaušas izveidošanās varbūtība.
Pēc Dr. Moraveca aprēķiniem ir 1 pret 10 pakāpē 1 000 000 000 (miljards)
Pašģenerēšanās būtu – „neticamais pārspēj pats sevi.”
Salīdzinājumam: elektronu skaits zināmajā Visumā ir 10 pakāpē 80.

Freds Hoils, astronoms, matemātiķis, zvaigžņu ķīmijas pētnieks:
„Ideja par to, ka dzīvo šūnu darba programma varētu pašģenerēties kaut kur pirmatnējā buljonā ir pilnīgs nonsenss.”

Profesors, bioķīmijas doktors Vaildess – Smits:
„Ķīmiskos procesus šūnās kontrolē informācija. Tā stāv ārpus ķīmijas rāmjiem”.

Pelēkās peles: „Caurums sierā gan būs izcēlies pašradīšanās ceļā.”

NOBEIGUMS.
Tiem, kuri nenoticēja pašorganizēšanās brīnumam (neticamais pārspēj pats sevi).
Un tiem , kuriem „Radītātājs” neizsaka neko (Dievs nerāda „kā”, viņš pasaka „kāpēc”).
Trešais ceļš.

Virpuļa piltuvei (pašorganizēšanās simbols) ir arī otrs vektors – no lietām prom – piltuves dziļumā.
Caur elementārdaļiņām un kvarkiem, caur fizikālajem spēka laukiem, mēs nonāksim Visuma Semantiskajā laukā.
Semantika – nozīme; jēga.
Tā ir robeža starp Platona neizsakāmajiem dieviem (neesamību) un esamību.

Prigožins: „Kamēr es esmu tikai novērotājs, iegūtās zināšanas ir tikai kļūdu avots.
Tikko es saprotu zināšanu jēgu priekš manīm, tās mani vieno ar visu, tai skaitā zinātnisko, patiesību”.

Zinātne balstās Visuma Semantiskajā laukā.
Te ir vektori, skaitļi, ģeometriskas figūras, valodu priekšnoteikumi, simetrijas, caur kurām neesamība ienāk priekš mums.
Te fluktuācijas ir novērotāja nespējas mērs.
Tas, kas šķiet nejaušība, iegūst jēgu -  piedalās radīšanā.
Te kārtības parametri iegūst savas skaitliskās vērtības.
Te katastrofas cieš neesošas lidmašīnas virs neesošām pilsētām (bifurkaciju iespējas). Te, mūsu vēl nedzimušie, nosaka mūsu nākotni (atraktori).
Nedzīvo lietu dievi būs neapmierināti.